Saruna ar sevi V. Pēdējais šķērslis

Joprojām vairākumam cilvēku šķiet, ka lai baudītu dzīvi un brīvību, šķēršļi atrodas ārējā pasaulē. Tās ir valdības, globālisti, priekšnieki, ierēdņi, apsargi, vārdu sakot, kaut kas tur ārā. Visi šie cilvēki, organizācijas ir simboli, kas klausa komandtiltiņam, kas neatrodas kaut kur ārpusē, bet mūsos. Mūsu prāts ir tas, kas ir radījis visus šos rēgus un starpniekus starp mani un pasauli. Prāts ir pēdējais šķērslis, kas traucē mums doties savā brīvības ceļā.

- Vai ir tik vienkārši atteikties no prāta dominances, tēlu starpniecības? 

- Nē, jo ir bail, ir bail par rītdienu, par to, ka tad nebūs garantiju, apdrošināšanu, prognožu. Šis viss ir par prāta dabu un komfortu, taču dzīve šajos rāmīšos nevar būt dzīva un brīva. 

- Vai paliekot bez prāta, vispār ir iespējams izdzīvot?

- Bez prāta tu nepaliksi, prāts joprojām būs klātesošs, bet ne dominējošs. Viņš palīdzēs tev atrisināt izaicinājumus un jautājumus, bet nebūs vairs tavs padomdevējs, bet sulainis, kalps. Tevī pašā ir jānobriest sēklai, lai dievišķais tevī kļūtu par kungu. Tad arī ārējā pasaule sāks atspoguļot bildi tādu, kāda viņa ir, tad arī vairs nedzīvosim vairs greizo spoguļu karaļvalstī, kur kalpotāji ir kungi un kungi ir kalpotāji.

- Ir bail palikt vienam, tāpēc piespēlēju sabiedrībā valdošām normām ar tām lomām, kas ir pieejamas. Uz ko paļauties savā ceļā pie sevis un brīvības?

- Tu nekad neesi viens, ar tevi kopā ir viss kosmoss, viss dievišķais. Tava sirds apziņa ir tā, kas translē dievišķo un saka priekšā par nākamo soli. Ne par nākamiem simts soļiem, kā vēlētos prāts, bet par nākamo. Vienmēr tu zināsi, kur un kā likt nākamo soli, tā būs sajūta tevī, ko priekšā teiks tava sirds. 

1 komentārs - Saruna ar sevi V. Pēdējais šķērslis

Komentēt