Par to arī ir mūsu ģimenes izvēle - mājmācība. Šobrīd mums tas der, bet, iespējams, bērni rādīs ko citu. Iespējams, radīs paši savu skolu. Bērni GRIB un VAR mācīties, pētīt, izgudrot, pierakstīt, izrēķināt, gatavot ēst, spēlēt instrumentus, spēlēt teātri, peldēt, skriet, vingrot, dejot, spēlēt bumbu, risināt strīdus, pētīt dabu, palīdzēt, dāvināt, filozofēt, izteikt savas domas, lasīt, plānot, tikties ar dažādiem cilvēkiem, sarunāties, būt komandā, paredzēt iespējamo nākotni, meklēt risinājumus, būt informētiem u.t.t. Daudzus vecākus redzu mostamies, taču ir vēl bailes no tā, kā iemācīt tos izglītības standartus un bērns neko negribot darīt. 

Pirmais - cilvēkus nevar standartizēt, jo tie nav ne mašīnas, ne roboti. Tomēr, tāpat kā video puisis stāsta, to visu var apgūt daudz īsākā laika posmā, teiksim, ja jaunietim ir vēlme studēt. Motivācija ir svarīgs spēks, taču tā vienmēr nāk no paša cilvēka, nevis kāds viņam iestāstīs, cik ļoti, piemēram, trigonometrija ir interesanta. Zinu, izcils matemātikas skolotājs to var izdarīt. Ticiet man, jūs nepalaidīsiet garām to, ka jūsu bērns ir ārkārtīgi talantīgs matemātiskajās spējās un, iespējams, viņam galīgi nepatiks, piemēram, dzejoļu sacerēšana.

Otrs - bērniem, pārejot uz mājmācību, sākumā jāļauj garlaikoties un kaut vai muļķoties, ar laiku viņu radošums un interese atraisīsies. Kā galvenos traucēkļus bērnu izdomas trūkumā saskatu pārmērīgi noslogoto dienas režīmu (ne uz visiem tas attiecināms, jo ir arī diezgan noslogoti bērni, kas brīvajā laikā tāpat ir radoši), kustību trūkumu, pārmērīgu/ trūcīgu/ kaitīgu uzturu, nomācošs mikroklimats ģimenē UN pārāk ilga laika pavadīšana pie ekrāniem. Vecāki jau paši var novērtēt, atklāt un risināt šos faktorus. Varbūt arī tas ēdiens, kas nosaukts par neveselīgu, bērnam nemaz netraucē. Tas jāizvērtē jums pašiem. Tāpat jāpiemin, ka VISI vecāki ir paši labākie saviem bērniem un dara visu, kas ir viņu spēkos, arī ja sūta standarta skolā, drusku jūtot smeldzi ka kaut kas nav kārtībā, bet citas izejas nav...tas tāpat nozīmē, ka bērns ir ļoti mīlēts un NEVIENS vecāks nav ideāls, jo kas tad vispār ir ideāls, katram ir savi priekšstati par to. 

Man arī nākas strādāt pie šiem jautājumiem, tas nenotiek vienā dienā, taču jau sperot kaut mazu soli uz priekšu, tas atspoguļojas bērnos neticamā ātrumā! Redzēt un atklāt savu bērnu, ļaut viņam rakties savās interesēs man ir pilnīgi jauns atklājums...tikai tagad. Bet vismaz tagad. Es uzticos un ļauju, vismaz, kamēr bērni ir mazi, būt vairāk radošiem, improvizēt, meklēt alternatīvas, diez vai tas nāks par sliktu viņu nākotnei, jo radošums top un ir jau tapis par pieprasītāko prasmi daudzās jomās. Radošs cilvēks nekad sevi nepazaudēs. Kādas bailes, ja aug laimīgs cilvēks? Varbūt viņš būs vienkārši ceļotājs un izdomās kā ceļā pelnīt naudu! Bet varbūt viņš dzīves laikā būs izmēģinājis 50 profesijas, jo tik azartisks un izpētīt gribošs ir bijis! Pasaule mainās ik brīdi, mēs arvien mazāk būsim konveijera darbinieki - kā dēļ skolas vispār tika radītas. Un galu galā, visiem tas gals ir viens. Tā kā, iet uz pilnu banku, tas ir mans dzīves moto. Cerams, ka paliekošs.