1. diena

Sāku badoties tieši šodien, jo man tas ir labākais laiks, kad sākt! Vasara, daudz siltas saules gaismas uz ķermeņa, peldes un laiks dabā palīdzēs uzņemt enerģiju. Esmu pavadījusi apmēram gadu, kopš aizdomājos par to, bet pēdējos četrus mēnešus gatavojos badoties. Pa to laiku ievācu informāciju, pieredzes, sarunājos par manu badošanās ideju ar saviem mīļajiem, kā arī lēnām tiku pie nepieciešamajiem rīkiem.  Vēroju šo gatavošanās procesu ar prieku, ka nekas nenotiek ātri, jo dotais laiks man lika sajust notiekošo, pārvērtēt ideju, nostiprināt gribasspēku rīkoties veselības vārdā. 

Spēcīgāko pārliecību veidoja manas draudzenes pozitīvā pieredze, satiku viņu badošanās laikā, kā arī pēc tās un tie bija brīnumi, ko redzēju. Izvēlējos to pašu badošanās sistēmu ko viņa, jo tā nav akcijveidīga neēšana, kurā badojies un pēc tam ēd kā pa vecam. Tas ir dzīvesveids, kas nemitīgi attīra, uztur ķermeni tīru un veselu. Šeit tiek lauzts uzskats par to, ka veselam cilvēkam būtu jāēd katru dienu.. mums būtu jāēd maksimāli piecas dienas nedēļā, lai organismam ir laiks arī atpūsties no gremošanas, pa to laiku attīroties un pašdziedinoties. Gan jau daudzi ir dzirdējuši, ka ēdam daudz par daudz, taču ir grūti mainīties, trūkst atbalsta, vai arī vienkārši gribas baudīt ēdienu un dzīvi ...ko es pilnībā saprotu! Es arī esmu dzīves un ēdiena baudītāja, bet, izsverot visus par un pret, sapratu, ka man nav atpakaļceļa. Tikai jūtu, ka mana dzīves baudīšana ir šis ceļš. Mans mērķis nav badoties tik un tik dienas, mans mērķis ir attīrīties un būt veselai. Neesmu slimojusi ar kādām hroniskām slimībām, bet varbūt tās vēl nav atklātas. Es ticu, ka katrā no mums sēž bumba ar laika degli, vēzis, insulti, infarkti, vienalga kā to nosauc. Mani, šķiet, jau mūžību moka akne. Lai cik tīri es ēstu, mana āda ir nosēta ar pumpām kopš pusaudža gadiem, kas zina kurš no iekšējiem orgāniem ir nomocīts. Ar galvassāpēm esmu tik tālu tikusi galā, ka nav jālieto medikamenti, taču joprojām tās piedzīvoju. Un vēl visādi sīkumi, kas izpaužas pie zemākas imunitātes.

Šodien esmu ļoti priecīga uzkāpt uz šīs takas!

Šo stāstot es nevēlos nodot sajūtu, ka tas ir kaut kas uz ko tiekties, tas ir mans un tikai mans ceļš. Un, ja manas rīcības un veidols dara mani laimīgu, tad arī es spēju pieņemt un mīlēt sevi. Ja kaut kas caur to ar jums runā, tad tā ir jūsu sirdsbalss. Tā ir labākā dāvana, kas ir katram no mums- sirds apziņa. Lai ikkatra soļa starta pozīcijas ir balstītas uz sirdsbalsi. Lai top! 

11. diena

Pēdējo laiku ar ģimeni pavadu jaukā vietā pie jūras un jūtu lielu pateicību par visu, ko piedzīvoju. Kopumā tas ir vienkāršs dzīvesprieks. Ir pagājušas desmit notikumiem, izjūtām un pārmaiņām pildītas dienas. Stingri ievēroju visus badošanās sistēmas nosacījumus un viss strādā ļoti labi. Visas dienas jūtos fiziski pilnvērtīgi, bet ar tendenci sevi pasaudzēt. Daru visu to pašu, ko līdz šim. Taisu ģimenei ēst (uz aklo, bet ar lielu iedvesmu un visiem garšo), pavadu laiku kustībā, dabā, peldu, sauļojos, devītajā dienā arī biju uguns rituāla vadīšanas sastāvā Pirts festivālā. 

Dienām ritot aizvien izteiktāk jutu, ka ķermenis attīrās ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Šoreiz ne tikai klausoties citu pieredzēs, bet izdzīvojot savējo. Un es jums teikšu-tas ir vienlaicīgi pārbaudījums un arī svētlaime. Tad nu arī šoreiz dalos ar pārbaudījumiem un svētlaimēm. 

Pirmās fiziskās grūtības es piedzīvoju septītajā dienā, kad bija jāievēro sausā badošanās, arī bez dzeršanas (reizi nedēļā 24-36h). Man bija 30 sausās stundas. Tajā laikā visu gribējās darīt lēnāk, jutu ka organisms velta spēku, lai izžmiegtu no sevis sārņus kā no švammes. Sirds pukstēja ātrāk, bet normas robežās, tas ir viens no detoksifikācijas simptomiem. Pēc sausās dienas bija grūti uzsākt dzert sulas, brīžam bija nedaudz slikta dūša un nedaudz sāpēja galva, tomēr centos izdzert pietiekami daudz, lai vēlāk es atkal varētu justies labi. 

Uzdrošinājos sākt šo badošanās sistēmu, jo redzēju ka cilvēki to veiksmīgi apvieno ar ikdienas dzīvi- darbu, ģimeni, pat sportu. Man tomēr labāk patīk apzināties, ka ir kāds, kas var atvieglot mani no ikdienas pienākumiem. Šobrīd mans atbalsts ir ģimene, bet pagaidām nav sanācis kādu īpaši noslogot saistībā ar manu jauno režīmu. 

Mani pārsteidz un iepriecina visi tie atkritumi, ko redzu nākam ārā no zarnām un gļotādām. Tie melnie gļotu striķi sāka nākt pēc sausās badošanās. 

Pieredzētās 30 sausās stundas bija īsts ceļojums, negulēta nakts kurā manī gāzās milzīga mīlestība un daudz informācijas, pat vizuālas vīzijas. Es redzēju kāda ietekme ir manu dzimtas sieviešu spēkam paaudzēs, taču vīrišķo pusi es nesaredzēju un sajutu kā mana dvēsele visu zin un rādīja dziedināšanās ceļu, kā tas tagad balansējas. Vēl saskatīju, kā izskatās tie smalkie diedziņi, kas kā lāzerīši strādā ar manu ķermeni, tādā zibens krāsā, kas nāk tieši no debesīm. Un es pati kā koka stumbrs. Par saknēm runājot, redzēju, ka man bija trūcis sazemējums, taču tagad tas ir izveidojies stabils, tie emociju vēji pūš, bet man ir tas sakņu spēks. Pretēji tam, ko biju iedomājusies, ka badošanās laikā varētu zust sazemējums un dzīves interese.

Pilnīgi varēju skatīties filmu kas ar mani notiek. Sapratu, ka ne jau es tagad izdomāju un badojos, vai dalos ar jums, jo tā gribu, bet ļauju notikt kaut kam caur sevi. Attīros jaunam ceļam. Tad variet iedomāties, kāds kosmoss notiek. 

Kā jau teicu, fiziski jūtos pilnvērtīgi un izteiktāk jūtu kā strādā iekšējie orgāni, arī asākas ārējās sajūtas- oža, redze, tauste. Vēl ievēroju, ka āda kļuvusi maigāka-mani sausie elkoņi kļuvuši maigi, nemetās jaunas pumpas, seja no rītiem vairs nav tik taukaina. Acu baltumi tik tīri, vispār dzidras acis. Iepriekš man acs plakstiņš raustījās, kāds nervu tiks, vai magnija trūkums, nezinu. Tas pārgāja, var teikt, jau pēc pāris badošanās dienām. Man bija problēma ilgi sēdēt sakrustotām kājām, jo labā kāja sāka tirpt, arī tas man ir pārgājis.

Būšana dabā vispār ir fantastika, ir daudz enerģijas! Ilgstoša būšana saulē man iepriekš pazemināja spiedienu, sirsniņa sāka dauzīties, nepanesu lielu karstumu. Tagad karstākajā dienā sauļojos un jutu kā caur ādu uzņemu spēku. Peldēties arī man parasti ir drusku auksti, tagad drebeklis ir pazudis, peldu ilgi un ko vēl, ņurkoju, ilgi varu aizturēt elpu. Tāda sajūta, ka fiziskās ķermeņa panikas ir izslēgtas, jo saņemu enerģiju no apkārtējiem avotiem. Bezlimita ķermenis sāk atklāties. Kā tad saule spīd debesīs, no kurienes tai ir enerģija? Mēs esam tādas pašas gaismas, kas spēku var uzņemt no citiem avotiem, to saņemšanu ļoti izteikti jūtu. Šajā sistēmā nemaz nav ļauts lietot saulesbrilles, jāpavada laiks dabā cik vien tas iespējams un cik cieši vien iespējams, plikām kājām, ūdeņos un svaigā gaisā.

Fiziskie notikumi manās izjūtās patiesībā ir mazākā daļa. Visvairāk pārmaiņu es piedzīvoju tieši garīgajā plānā. Un emocijas... Tās nāk ārā no visiem stūrīšiem un kaktiņiem, lai tīrītos. Šķita, ka lietas ar ko esmu tikusi galā, tomēr atkal sāk kaitināt, apbēdināt, sadusmot. Šīs emocijas neizskatījās kā visu zvēru karaļvalsts izpausmes, bet ļoti dziļi iekšējs process, tādā rāmā un ārkārtīgi jaudīgā izpildījumā, ko ir ļoti grūti aprakstīt vārdiem. Par šādu procesu jau biju zinājusi no citu pieredzes un varu piekrist tam, ka tas notiek spirālveidīgi. Ir situācija, emocijas, iekšējā transformācija un puh- miers. Tad atkal- būs jauna sausā diena, jauni izrakumi. Redzēšu kā būs tālāk. 

Tagad dienas ar sulu ir kā atpūta un bauda pēc sausajām stundām.

Badošanās sistēma pieejama šeit:

Master Fast System

Youtube var apskatīt arī vairākus video pēc atslēgas vārdiem Master Fast System.

 22. diena

Vispār man nepatīk šis vārds- badošanās. Es neesmu badā, es nejūtos badā, es dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi! Vai ir vēl kāds vārds, kas apzīmē neēšanu un attīrīšanos? Man patīk angļu ‘fast’- īsi un saprotami, tas taču nav ‘starve’! Dienu skaits man brīžam jūk un vairs nav būtisks, jo esmu tik ļoti apradusi ar šo stāvokli. Tīrīšanās turpinās, roku vēl dziļāk. Ja kādam ir pārāk liela jūtība uz ķermeņa atkritumiem, nelasiet nākamo atkāpi. 

Šajās dienās redzu gļotainus atkritumus podā, kas sāka nākt pēc vienas nedēļas badošanās. Smejos, ka bija vajadzīga nedēļa, lai atvērtos tie vārti. Dažādas smaržiņas un krāsiņas, ne tās jaukākās. Katru dienu degunā un kaklā atdalās gļotas, pāris dienas mutē starp smaganām un vaigiem krājās tādas bālas ķeskas, vienu dienu mutē atradu vispār kaut kādu nenosakāmu gumijas konsistences gabaliņu ar ielocītām malām, izskatījās pēc  ...sēnes. Un priecājos par to visu! Ko tik neesmu vilkusi sev līdzi. 

Ir pagājis trīs nedēļu Master Fast ar obligājajām iknedēļas sausajām dienām, tātad trīs. Sausās badošanās dienas ir manas mīļākās, tad jūtos vislabāk, visvieglāk, ienāk daudz vērtīgas informācijas gan par mani pašu, gan plašāk. Pati sev esmu labākā kompānija. Vieglajās dienās liels prieks un harmonija. Neko man nevajag, lielākā laime ir patrādāt dārziņā, būt dabā un rūpēties par ģimeni. Jūtos labāk kā jebkad! Viegla, lokana, enerģijas pilna, mirdzošu seju, maigu ādu, mīlošu sirdi. Atbrīvojos no tik daudz kā gan fiziski, gan garīgi, bet jūtu, ka šis celiņš vēl ejams. Ir arī grūtie brīži, kad fiziski kļūst slikta dūša, vai ļoti jūtīgi zobi, ka nevar iedzert sulu, tas parasti seko pēc sausās badošanās dienas. Reizēm arī jūtu, ka sirds smagi sitās, ne ātri, ne lēni, bet smagi un interesanti, ka tas nerada ne reiboņus, ne nespēku. Tiem visiem detoksifikācijas simptomiem ir ātrs atrisinājums- klizma. Slikta fiziskā pašsajūta ir rādītājs tam, ka ķermenis aktīvi strādā un zarnu traktā nonākušie toksīni rada pretestību pret turpmāku tīrīšanos- sulām- manā gadījumā ar sliktu dūšu, jūtīgiem zobiem, vai smagos sirds sitienus. Tad zarnas ir jāattīra un tas man palīdz zibenīgi. Vienīgi, tas prasa laiku un jau pirms badošanās tas man prasīja lielas pārdomas un uzticēšanos, jo biju dzirdējusi, ka zarnu skalošana izjauc dabisko mikrofloru. Kā arī vispār pieņemt to faktu, ka man ir jāiejaucas dabiskajos ķermeņa procesos. Papētīju, pajutu un manī radās pārliecība. Šo sistēmu nevar medicīniski izprast, tā stimulē ķermeņa pašģenerējošos procesus, ķermenis iemācās saņemt enerģiju no citiem avotiem, nevis uztura, sāk ražot pats sev minerālvielas, vitamīnus un rada savu ideālo balansu. Tad pieņemu, ka arī zarnas zinās kas tām jādara. Bez tam, neviens no pieredzējušajiem nav sūdzējies par kādu traucējumu. Mana draudzene tieši bija priecīga, ka zarnas strādā labāk kā jebkad, apēstais tajā pašā dienā jau ir pārstrādāts un izvadīts.

Piedzīvoju brīnišķīgas emocionālās atstrādes pieredzes gan ar asarām, gan dusmām, visu kas man kādā krociņā vēl bija iekrājies velk ārā. Dažādas jau aizmirstas pieredzes pēkšņi izgaismojas, no bērnības un pusaudža gadiem. Vienu vakaru manī sāka ienākt jaukāko brīžu ainiņas, smaržas, sajūtas no visjaukākajiem bērnības brīžiem ar mammu, tās sīkās nianses un mīlestība, ko no viņas saņēmu laikā, kad bijām kopā, es nemēģināšu aprakstīt kādas sajūtas tajā brīdī mani apņēma, tas nav vārdos pasakāms. Otra spilgtākā pieredze bija tā, ka pirmo reizi savā dzīvē apsktīju sevi no malas. Biju gultā uz gulēšanu un pēkšņi savā redzē parādos es pati- visās mīmikās, kustībā, varēju apiet sev apkārt un beigās apskaut, mani pārsteidza tas, cik reālu apskāvienu es jutu! Tur dzima nebijusi mīlestība pret sevi, mana izpausme un apskāviens bija tik īsts un mīlošs! Badošanās laikā manas skumjas un sāpes parādās pilnīgi citā gaismā, pieņemu tās ar pateicību, jo paiet tik īss brīdis līdz tas tiek viegli izritināts un kļūst skaidrs. Jau redzu ritmu savam procesam- ir grūtais brīdis un drīz, kā likums, nāk atbildes un atvieglojums. 

Man šī pieredze norit tiešām ļoti viegli, jo ir liela sapratne no tuviniekiem un draugiem, nav jāstrādā ar attiecībām. Arī fiziski neesmu piedzīvojusi kādu milzīgi lielu izaicinājumu, ja neskaita, ka vecā ekzēma, kas likās jau nomierināta, atkal izsitās uz āru un tad tikpat negaidīti pazuda. Vecās galvas sāpes ļoti maigi sevi parādīja uz īsu laiku un pazuda. Tas esot gaidāms, ka pirms iztīrīšanās tā problēma vēl pasveicina, saasinās un pazūd. Citi gan dalās ar sāpīgiem stāstiem, ka, piemēram, vecāki nepieņem šādu izvēli un pārmet, daži sastopas ar pārmetošiem komentāriem dēļ zemā zvara, ka tas taču ir bīstami, neredzot to, ka cilvēks ir ticis galā ar veselu virkni fizisko traucējumu. Cilvēka apziņai mēdz būt neiedomājami daudz kastīšu un pieņemt kaut ko nepiedzīvotu var būt liels izaicinājums.  

Jau iepriekš rakstīju par visu, ko ķermeniski sevī esmu novērojusi. Tagad ir pāris lietas, kas pa šo laiku ir mainījušās. Bezlimita ķermenis aukstumā vairs nestrādā haha! Laikapstākļi mainījušies, ir vēsāks un es sāku drebināties. Starp citu, cilvēki, kas badojās dalās ar spēju panest lielu karstumu. MFS grupā neviens nebaidījās no Eiropas karstuma viļņa, daži vēl ieslēdza sausās badošanās dienas un baudīja tveices radīto enerģiju. Arī es to piedzīvoju Latvijas karstajās dienās. Tagad esmu zaudējusi svaru, kas nebija mans mērķis, jo sāku ar aptuveni 52 kg. Tagad nezinu šo ciparu, man nekad nav bijuši svari mājās, bet kādā reizē nosvēršos pie tādas iespējas. Ar svaru ir dažādas pieredzes, grupā dalījās viena sportiste, svaigēdāja, arī praktizē badošanās dzīvesveidu, viņai svars vispār nemainās. Būtība ir tāda- no tevis atvadās visi mēsli no visām ķermeņa daļām, arī šūnu līmenī un tas kaut ko sver- citam mazāk, citam vairāk. Jo lielāka miskaste organismā, jo vairāk jāpazaudē. Katrā ziņā, svara zaudēšana man neatņem spēku, vai labo izskatu. Tieši otrādāk, vairāk enerģijas, vairāk priecājos, mana seja ar katru dienu kļūst gludāka, acis mirdzošākas. Par ādu man ir garš stāsts, to varbūt nākamreiz, bet viss notiek, tā kļūst maigāka, neprasās neko smērēt virsū, jo nav ne sausa, ne taukaina. Un kas ir ir foršākais- pumpas pazūd! Iekaisušās rētiņas labi dzīst. Ik pa laikam sevi nofotografēju un redzu kā seja mainās. Vakar dzirdēju komentāru, ka es izskatoties nobriedušāka. Varbūt, bet man patīk visas pārmaiņas, ko redzu. Pieredzējušie man saka- turpini rakt un būsi pārsteigta par nākamajiem brīnumiem. 

Nevajag ticēt nevienam, arī man. Ticiet savai dvēselei un izmēģiniet tikai to, kas uzrunā. Es saredzu, ka tikai tas dod īstās atslēgas dzīvei, tīrai mīlestībai un vienkāršam dzīvespriekam! Nav kopīgās receptes, jo tāpat katram mums ir sava realitāte. 

Paldies!

40. diena

27. dienā pārtraucu pilno MFS sistēmu, pārejot uz mono augļu ēdienreizi dienā, bet rakstu 40. diena, jo nekas nav beidzies, tieši otrādāk - procesi sāka notikt daudz intensīvāk. 

Man šoreiz nebija viegli saņemties uz runāšanu, jo vēl jūtos savos ļoti dziļos procesos. Tomēr padalīšos ar piedzīvoto un pirmajiem secinājumiem.

Beidzu badoties, jo man radās pretestība pret granātābolu sulu, ko dzēru. Sazinoties ar pieredzējušiem cilvēkiem, vini saprata, jo viņi visi dzer vīnogu sulas, tie, kas bija to aizvietojuši ar granātābolu sulām, atzina, ka tā ir ļoti spēcīga un var izsaukt pretreakciju daudz ātrāk, nekā vīnogu. Šeit tīras vīnogu sulas pieejamas eko veikalos par augstām cenām. Viss šis enerģijas ieguldījums šķita pārāk bezjēdzīgs un izlēmu, ka esmu jau gana ilgi badojusies un sasniegusi rezultātus. Lai sevi nemocītu un neatstātu nepatīkamas atmiņas, nepiespiedu sevi turpināt un pārtraucu badošanos gandrīz pēc plāna. Kāpēc gandrīz? Man nebija pieejams vietējais arbūzs. Vīrs man atveda veikalā pirktu pusi arbūza un pusi pat nevarēju noozonēt, lai iznīcinātu pievienotās ķimikālijas un citas kaitīgas vielas. Lai vai kā, tik ilgstoša badošanās bija jāpārtrauc ar kādu ļoti sulīgu augli. To dienu vēl jutos labi, bet nākamajā sāku juties ļoti vāja. Tumšās sulas aizvietoju ar vietējo ābolu sulu un pievienoju šķidruma uzņemšanā vairāk tējas. Turpināju dažas dienas tādā garā un sāku kristies svarā, jutos tā, it kā būtu apēdusi pašu vellu, to veikala arbūzu.. Pēc tā bija vieglākas dienas, arī švakākas, bet sapratu, ka man ir jāmeklē kāds papildus atbalsts, jo jutu vājuma ierobežotu ķermeni. Tad manī radās pirmais sauciens pēc lokāliem, sezonāliem ēdieniem, dzērieniem. Sazvanījos ar MFS cilvēkiem, kas mani nomierināja un teica, ka tā justies ir normāli. Gremošana tagad prasa slodzi, ķermenim pie tā ir jāpierod, tomēr teica, lai ēdu pietiekami daudz un sāku papildināt ēdienkarti ar konkrētiem produktiem un lai neaizmirstu par atslodzes dienām. Tas arī ir ieteicamais plāns visiem, kas pārtrauc badoties pēc šīs sistēmas. Ja ir vēlme palikt šajā dzīvesveidā, tad ir jāturpina dzert tumšās sulas, jāievēro iknedēļas badošanās un jāieplāno nākamā lielā Full MFS. 

Es iegāju savā trīs dienu atslodzē un atkal jutos labi. Pa to laiku man nāca atskārsmes par to, kas tieši man ir nepieciešams. Manuprāt, tas pie kā nonācu, arī bija galvenais badošanās panākums un esmu par to ļoti pateicīga. Man vienmēr būs šis instruments, ja piemeklēs kāda slimība. Tas tad jau ir pēdējais brīdis, kad dot ķermenim gremošanas atslodzi un pašdziedināties, balansēties, tomēr nākamo reizi ar vietējām ekoloģiskām sulām un tinktūrām. Kaut kā vairs nevaru sevi iedomāties dzerot importa sulas, vai ar lidmašīnām un kurjeriem vestas tinktūras. Aizvien vairāk pievelkos tam, kas audzis manā dārziņā, vai vismaz pie citiem saimniekiem, kas neizmanto ražošanā vielas, kam pēc būtības nevajadzētu cirkulēt ne mūsu ķermenī, ne zemes ūdeņos. 

Vakar osteopāta seansa laikā manam ķermenim atkal iestājās krīze, pēc tā man bija skaidra sajūta kas ir jāapēd, lai gan tas nav pēc MFS ēdienkartes. Ļāvu sev sekot šiem signāliem un pēc tam patiešām sāku justies labi. Ir otrā diena, kopš ļauju sev tā rīkoties, ar apziņu un mēru. Pagājšnakt vēl saskāros ar savu vainas apziņu dēļ nepieturēšanās pie plāna un tūliņ atkal ieraudzīju sevi, šoreiz ne mierīgu, bet sarāvušos un tādu kā salauztu, sasistu. Kurš mani bija sasitis? Es pati. Ar savu vainas apziņu. Ar mēģināšanu būt perfektai pat nespēka brīžos, taču tas ievērpās vēl dziļāk pagātnē, visos notikumos, kur mans uzskats ir licis man kļūt stīvai kā kokam, ka esmu ļāvusi manai sirdij sažņaugties, bez cieņas pret sevi, bez pārliecības un pašapziņas par savu taisnību un savu ķermeni. Ar brīžiem, kad neesmu sev devusi pietiekami ilgu atpūtu. Es domāju, ka arī osteopāta apmeklējums pastiprināja šo nosēdušos atmiņu atraisīšanos. Cik atvieglojošs bija raudiens par to, ka ieraudzīju sevi tādu un atkal varēju samīļot, pieņemot šo savu pagātnes pašiznīcinošo stāvokli. Tagad, kamēr atkopjos, man palīdz mans mīļotais vīrs un es ar katru brīdi sāku justies labāk. Līdz pieņemšos spēkā un ķeršos klāt darbiem, sev un dzīvei jau ar citu apziņu. Šobrīd manī ir pārliecība un miers, taču process turpinās. Domāju, ka tas ir bezgalīgs attīstības ceļš, ļaut būt sev drosmīgam, sekot sirdij un pieredzēt vērtīgu izaugsmi. Daudz ir piedzīvots, izpētīts, izmēģināts un šī sistēma tiešām strādā. Bet tā ir viena sistēma, kurā nevēlos palikt ieslēgta. Neesmu gatava palikt šajā dzīvesveidā un ziedot savu spēku laikā, kad mana ikdiena prasa diezgan daudz enerģijas. Es nezinu kas būs rīt, bet cienot sava ķermeņa impulsus, jūtos daudz labāk. Mana diēta ir tā, kas ir manam ķermenim. Neviens nevar iedot visiem vienu gatavo recepti, kas uzturēs gan labu veselību, gan priecīgu garu. Man patika MFS, bet es sāku justies nogurusi no šīs ierobežotības. Šīs visas pārmaiņas jau nenotika tik daudz ķermenī, cik garā. Veselībai ir jābūt mūsu apziņā, tad arī viss pārējais būs vesels, ķermenis būs savā spēkā, savienots ar zemi un garu. Esiet apzināti un godīgi gan pret pasauli, gan pret sevi, tad ir iespēja piedzīvot šo savu ceļa gājumu un gūt visskaistākos darba augļus. 

Samīļoju visus, kas šī ceļa iešanā ir bijuši atbalstoši, kā arī pārējos, kas kritizējot pasauli ar to sasit tikai sevi pašu. 

Paldies. Ieva.