I. daļa

Mēs esam atnākuši uz zemes, kā dzīvība. Un, lai varētu dzīvot uz zemes, mums ir vajadzīgs ķermenis. Ja mēs esam brīvi no karmas, tad mēs varam izvēlēties savu ķermeni, filmu kurā piedalīties. Ja mums ir savs parādiņš pret karmu, tad, skatoties no tā, cik viņš ir liels, mēs varam izvēlēties noteiktus parametrus, epizodes filmā, bet filmā mums būs obligātās epizodes, kas būs mūsu eksāmens karmas mazināšanai. 

Lai ķermenis darbotos uz zemes, ir vajadzīgs kaut kāds impulsu devējs, tāpat kā robotiem arī ir vajadzīgas savas tehnoloģiskās smadzenes, kas dod tiem impulsu darīt kādas lietas, kustēties. Tāpat arī cilvēkiem ir iedots šis prāta centrs, kas vada ķermeni, taču prāts ir tikai dators ar datorprogrammām un viņš darbojas ļoti limitētā ietvarā. Prāts nevar zināt, viņš var paņemt tikai to informāciju, kas pieejama datorprogrammās. Prāts ir tikai instruments, lai darbotos ķermenis, lai tiktu atrisināti matemātiskie, loģiskie uzdevumi. Bet tas kas zin, tā ir sirds, intuitīvais prāts. Tu vienmēr jūti, kad tu dzīvo un lem ar sirdi. Tu gribi dot, tu gribi dzīvot šeit un tagad, viss ir lieliski. Bet tā nu tas ir šajā sabiedrībā, ka no paaudzes paaudzē esam to aizmirsuši, kā tas bija - dzīvot ar sirdi. Mūsdienās izlemšana ir deliģēta prātam. Visam jābūt loģiskam, izskaidrotam, prāts grib saprast, kāpēc ir tā un tā, prātam tiek iedota ļoti liela vara. Tas sākas jau ģimenē, tālāk tevi vispār uztaisa par ideālu prāta cilvēciņu, izlaižot cauri izglītības sistēmai. Nu tad jau visi tādi prātīgi, nolemj dzīvot  un strādāt kopā prātīgi. Bet nelaimīgi. Jo sirds jau ir aizvērusies, šeit un tagad mirklis ir pazudis, prieks vairs nav klātesošs. Ja mēs atcerētos šo sajūtu, vai piedzīvotu to, ka sirds ir vaļā, mēs būtu pavisam citi cilvēki. Mums notikumi apkārt būtu pavisam citi. Mēs arvien vairāk būtu šeit un tagad, priecīgi, laimīgi, pārtikuši, evolucionējoši dabīgā veidā, bez pātagām un burkāniem. Mēs vienmēr būtu savā vietā un laikā šajā zemes spēlē, kurā piedaloties tev ir jābūt iederīgiem arī zemes parametros, kas ir telpa ķermenim un, kas ir laiks prātam. Šie ir 2 instrumenti, kas tev ir doti misijā uz zemes. Būtu vēlams, lai tu šo kosmisko mikrokuģi vadītu ar sirdi, kurā tu neesi atdalījis apkārtni no sevis. Dzīvojot ar sirdi, tu saproti, ka tas viss esi tu. Līdz ar to tev viss notiek dabīgi, tu vēlies dabīgi dot, dāvāt sevi, savu enerģiju, savu prieku, savu pateicību visiem, neko neprasot pretim. Tev viss jau ir. Tu pieņem visu tā, kā tas ir. Tu ļauj notikumiem notikt caur tevi. Tu neko nesteidzini, neko nebremzē. Tu esi. Tu esi gan vērotājs, gan notikums. Prāts tevi kārdinās, tā ir prāta (ego) otra puse. Piedāvās tev bagātību, slavu, varu. Ja tev ir sirds vaļā, tev tas viss ir vienaldzīgs. Tu tos uzskati par maza bērna šļupsiem. Tu neesi pavedināms un pārvilināms. Tāpēc, ka tavs kanāls ir tīrs un caur šo kanālu plūst uguns, izplatījuma uguns - mīlestība, kas neļauj tev pieņemt lēmumus pret sevi un visu pārējo ekosistēmu. 

II. daļa

Kaut kādā ziņā ķermenis ir mūsu kuģis, vēders kuģa krāsns un mugurkauls ir kuģa skurstenis, kas nodrošina šī kuģa funkcionēšanu un virzību uz priekšu. Ja vēlamies drošu ceļojumu, tad kuģis un skurstenis mums ir jāuztur tīrs. Bet ja mūsu darbi, domas sāk kļūt apkvēpušas, mēs sākam ēst neveselīgi, skurstenis mums pakāpeniski aizaug. Izplatījuma ugunij, mīlestībai, kas plūst mums cauri, ir arvien grūtāk virzīties no krāsns līdz dūmeņa augšai. Ķermenī ir noteikti enerģētiskie centri, čakras, kas katrs atbild par savu funkciju izpildi. Netīru domu, darbu un ēšanas rezultātā, šie centri sāk apdzist, jo Mīlestība, Gaisma vairs netiek līdz viņiem. Šajā brīdī prāts izmanto savu izdevību, pārņemot kuģa vadību, bet nezinot uz kurieni to visu virzīt. Prāts vislaik mēģina uzminēt, bet viņš nemitīgi kļūdās, jo viņš ir tikai dators, datorprogramma un viņa zināšanas ir ļoti limitētas. Radošu lēmumu pieņemšana viņam ir praktiski neiespējama, radoši darboties var tikai ar sirdi, intuīciju. Sajust, kam tagad jānotiek un ļaut tam notikt. Ja mēs dzīvotu ar sirdi, mēs vienmēr būtu īstajā vietā un laikā. Šī sajūta būtu ļoti klātesoša. Bet kad kuģi vada prāts, šī sajūta nav tāda, mēs vislaik gribam nākotnē un pagātnē kaut ko mainīt, ietekmēt. Ko darīt, kā atgriezt stūri sirds kapteinim? Mums ir jāattīra krāsns un skurstenis un to mēs varam izdarīt ļoti daudzos veidos. Secīgums nav tik svarīgs, jo mērķis ir viens - attīrīt. Var sākt ar veselīgu pārtiku. Atteikties no produktu grupām, kas tev aizdambē, saķepina vēderu. Būtībā visa kviešu produkcija - visas bulciņas, baltmaizes, kūciņas, cepumi ir tas kas to ļoti ātri izdara. Tas atstāj iespaidu uz visu ķermeni, dažādiem enerģijas centriem, kas vairs nedarbojās pilnvērtīgi. Pat atteikšanās no kviešiem ļoti daudz ko izmainītu tavā dzīvē. Un vēl protams ir problēma, ka lielākā daļa lielveikalā pieejamā pārtika ir konvencionāli ražota. Tas nozīmē ar ļoti lielu ķīmijas, neveselīgu vielu klātbūtni. Un ēsdams ķīmiju, tu tikai vēl ātrāk aizķepini savu skursteni. Mūsdienās pārtikas jautājums ir ļoti svarīgs, jo tas, kas mums ir visvieglāk pieejams, pa rokai, piemājas veikalā vai lielveikalā, lētās cenas, tas viss ir par to, lai skurstenis aizaugtu. Un šeit varianti ir 2 - iegādāties bioprodukciju, vēlams lokālus produktus no vietējiem zemniekiem, lai sekmētu ekosistēmu veidošanu un stirpināšanu vai audzēt pašam. Audzējot pašam ir sava priekšrocība, jo tava personīgā saskarsme ar augiem, dārzeņiem, augļiem dos tieši tev un tuvajiem vajadzīgās minerālvielas un vitamīnus. Un tad jau lielā mērā ķermenis tev sāks funkcionēt labi un arī tā tu vari nokļūt pie sirds atvēršanās. Veselīga pārtika ietekmēs tavas domas un skurstenī parādīsies vilkme, kas sekmēs visu centru apgādi ar izplatījuma uguni - mīlestību.

III. daļa

Iepriekšējā daļā rakstīju par to, ka, lai sirds atgūtu kuģa stūri, ir svarīgi attīrīt kuģa krāsni un skursteni. Kā vieglāko variantu šī mērķa sasniegšanai, piedāvāju sākt ar pārtiku, bet varam sākt ar jebkuru citu aktivitāti. Varam sākt arī ar to, ka mūsu domas paliek tīrākas, ka mēs apzināti strādājam pie tā, lai teiktu labus vārdus, lai domātu labas domas un darītu labus darbus. Un arī tā mēs varam nonākt pie tīrāka skursteņa. Jau teicu, ka nav svarīgi, kurā punktā tu pievienojies, jo svarīgi ir būt uz ceļa. Esot uz ceļa tu vari izvēlēties iet pa labi vai pa kreisi. Savā ziņā šis ceļš ir aplis, kas tev ir jānoiet un ir vienalga, vai tu ej pa labo vai pa kreiso pusi. Iespējams, ka konkrēti tev, vieglāk ir virzīties pa kreisi, bet konkrēti tev, pa labi. Jums pašiem ir jāsajūt ar ko jūs paši varētu sākt šo SVĒTCEĻOJUMU. Kādam varbūt tās ir fiziskās aktivitātes, pastaigas dabā, kādam joga, kādam tantra, u.t.t. Jums jāatrod sava prakse, caur kuru jūs varat veikt šos pirmos svarīgos soļus ceļā uz savu sirdi. Un tālāk nevajag iestrēgt uz šo vienu notikumi vai konkrētu praksi un aktivitāti. Ja tu vairs to nedari ar prieku un sirds saka priekšā, ka tev ir cits ceļš ejams, tad seko savai sirdij. Jo prāts ir tas, kas mūs disciplinē un mēģina noturēt pie kaut kā. Prāts var būt sabiedrotais, lai mēs virzītos uz tīrību, bet mēs nedrīkstam viņam atdot lemšanas funkcijas. Ja tu gribi ēst veselīgi, tad prāts kopā ar gribasspēku tev kaut kādā ziņā var palīdzēt. Caur apņemšanos, ka pirkšu tikai bioproduktus, ka neēdīšu noteikta veida produktus un ēdīšu sev piemērotos laikos. No otras puses, viņš būs arī kārdinātājs, kas teiks: “Nekas slikts jau nenotiks, apēd šo bulciņu”. Jo viņam patīk ķepinošā saldumu garša. Prātam patīk sajust šo īstermiņa baudu, bet par labu tas nenāk. Tāpēc prāts, griba un citi rīki, ar ko esam aprīkoti, var veicināt to, ka tu atsakies no lietām, kas tev nenāk par labu. Praktizējot, pienāk brīdis, kad tavā skurstenī parādās vilkme, tad tikai turpini ceļu uz priekšu. Iespējams būs savi pārbaudījumi, bet iespējams viss būs viegli. Atceries, ka tev jātur sava krāsns un skurstenis tīrs un lēmumi jāpieņem sirdij. Prāts tev var palīdzēt, viņš ir tavs sabiedrotais šajā zemes misijā, tikai viņam ir jābūt izpildītājam nevis lēmējam. Kā reiz teicis Einšteins, intuitīvs prāts (sirds) ir svēta dāvana, bet racionāls prāts ir tā uzticīgais kalps. Mēs esam izveidojuši sabiedrību, kas godā kalpus un ir aizmirsi par šo dāvanu.

Lai mums izdodas atgriezties pie dzīvošanas un lemšanas ar sirdi, kas mūsu skursteni uzturēs tīru, nepakļaujot kuģi maldugunīm!