Būt cilvēkam
Ir dzirdētas replikas par Latviju, kā jaunu nāciju, kas valsti dibināja vien 100 gadus atpakaļ. No šodienas notikumu prizmas raugoties mēs redzam, ka valsts ir vien pārvaldes, jaunās vergturības forma, kas dzima pasaulē pēdējo 2 gadsimtu laikā. Kas bija pirms tam? Ne visai daudz dzird sabiedriskā telpā apspriežam šo jautājumu un bieži vien aizmirstam, ka vēsturi raksta un pārraksta konkrēta kara uzvarētāji. Un tādu Latvijas teritorijā ir bijis daudzum daudz. Varētu pat teikt, ka mūsu ģenētiskā atmiņā ir rūdījums pret kariem. Vēsturiskās liecības apliecina, ka letti ir bijuši braši un spēcīgi karotāji, kuriem līkumu metuši pat izslavētie vikingu karotāji. Letti nebija karotāji karošanas pēc, viņi bija goda sargātāji, karā gāja aizstāvot dzimtas godu, savu vārdu, aizstāvoties no iebrucējiem. Daudzi vēsturnieki norāda, ka balti ir ļoti sena nācija no kuras ir cēlušās citas. Šī vieta ir un vienmēr ir bijusi Dievzemīte, kurā kopta vieda garīgā tradīcija, ko nav varēts izpostīt ne krusta karos, ne kādā citā karā un kolonizācijā. Arī pasaules kari un cenšanās asimilēt lettus nav nesušas rezultātu iekarotāju centieniem.
Lettu viedums ir ļoti nepieciešams pasaulei un cilvēkiem, lai tie atkal kļūtu brīvi. Mūsu ģenētiskā atmiņā ir šīs gudrības, kas ļaus atgriezties pie goda jēdziena būt cilvēkam. Tas ietver zināšanas par to, ka ir šī saule un ir aizsaule, ka ir laicīgs ķermenis un mūžīgs gars. Un gods, godīgums ir augstākā vērtība, lai tu varētu saukt sevi par cilvēku, brīvu vīrieti vai sievieti. Šajā laikā, kad brūk vergturība, kad bruks valstis, iekārtas un ideoloģijas, ir svarīgi atcerēties savu pamatu, savu viedumu, to, ko nozīmē būt cilvēkam.