Kļūšana par dzīvu cilvēku
Mēs visi piedzimstam, bet ne visi dzīvojam. Mēs visi piedzimstam cilvēka ķermenī, bet ne visi kļūstam par cilvēku. Vai redzi atšķirību tajā? Atnākot uz šo pasauli, mēs esam milzīgs potenciāls tam, lai piedzīvotu dzīvi kā cilvēks - godīgs, krietns, mīlošs, vieds.
Liela daļa cilvēku nedzīvo, bet izdzīvo. Velk savu ķermeni no viena gada uz otru, no viena mērķa pie otra, no vienas ēdienreizes līdz nākamai. Rutīna, milzīga rutīna. Vai tu jūti upes savās asinīs? Vai tu jūti zvaigznes savā ķermenī? Vai tu jūti sauli savā sirdī? Vai tu jūti garu savā pinumā? Vai tu ieelpo gāzi vai prānu? Vai tu iedzer H2O vai dzīvības eliksīru? Kā kļūt par cilvēku, dzīvu cilvēku?
Dzīvs cilvēks nav bez dzīva gara. Viņš nespēj stāvēt pāri ego kārdinājumiem, ja nav pamats uz kā stāvēt. Visas zemes platformas ir gaistošas un irstošas. Tās nevar būt pamats, lai tu nostāvētu un kļūtu par godīgu, krietnu, mīlošu un viedu cilvēku. Tikai apzinoties savu mūžīgo daļu sevī, tu neizmantosi cilvēkus un situācijas, nekāpsi pāri sagurušajiem, vājajiem vai kritušajiem, necelsi sevi augstāk par pārējiem, negribēsi iegūt vairāk par citiem. Tikai tad tu būsi tiesīgs saukt sevi par cilvēku, dzīvu cilvēku.