Personas (datu) aizsardzība
Aizdomājos par to, cik patiesībā šis vārdu salikums ir greizs. Bet par visu pēc kārtas. Esam dzirdējuši par šo Eiropas regulu, kas strauji tika ieviesta visās valstīs un lika pārkārtot daudzus ikdienas paradumus. Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku sāk aptvert, kas ir persona, ka tā ir fikcija, kas dabā nepastāv. Personas pastāv “mirušo pasaulē”, papīru pasaulē, kur viss sākas ar tavu personas dokumentu, korporācijai piederošo pasi vai ID. Tava piesaiste šai fikcijai uzliek tev par pienākumu ievērot visus korporācijas noteikumus un likumus. Dzīvojot personas dzīvi, tev liekas normāli, ka tu tiec apsargāts, drošības vārdā esi gatavs atteikties no savas brīvības, bet kā mēs zinām, ka tas, kas atsakās no savas brīvības, zaudē abus. Tieši to mēs šobrīd globāli piedzīvojam.
Un tagad par cilvēkiem, cilvēku, kā iemiesojušos dvēseli ķermenī. Tu esi saistīts ar visu universu. Tu nevari sevi norobežot no pasaules, jo tad ierobežojās arī tava dzīve. Tu piedzīvo un saproti, ka viss ir savstarpēji saistīts, tu paļaujies un nebaidies, jo apzinies, ka ar tevi nevar notikt nekas, kam nebūtu jānotiek. Tu nevari piedzīvot to, kas tev nav vajadzīgs un nevari nepiedzīvot to, kas ir. Tev nav sevi vairs jāaizsargā un jāierobežo, jo tu apzinies, ka viss tavs dzīves ceļš ir pierakstīts pasaules bibliotēkā. Ikvienam, kam ir piekļuve bibliotēkai, var iegūt pilnīgu informāciju par tevi. Tu nevari neko vairs noslēpt vai aprakt. Tev pazūd bailes, tev vairs nevajag aizsardzību, tu vēlies piedzīvot tikai brīvību brīvā cilvēku pasaulē.