Drosme būt tam, kas esi
Gribu pastāstīt par drosmi. Daudzi cilvēki saka, ka es un mana ģimene ir ļoti drosmīga, šķeļot ledu tilpnē, kas ir aizsalusi cilvēcībai. Šo ledu aizsargā ne tikai formālā vara, bet, kā redzējām mūsu gadījumā, arī mediju vara. Šo ledu sargāt ir iemācīti arī šīs zemes iedzīvotāji, ko plāndēmijas laikā varēja labi pamanīt. Genocīdu ieviesa paši cilvēki, prettiesiskos noteikumus ne tik daudz uzraudzīja apsargu un policistu lomu tēlotāji, cik paši cilvēki.
Drosmīgi mēs izskatāmies tikai uz fona, kas ir ļoti bailīgs. Mūsu pozīcija ir adekvāta, jo mēs aizstāvam savas intereses un vērtības, neatbalstām melus un iznīcību. Tā ir cilvēka cienīga pozīcija, ko ir aicināts ieņemt ikviens. Cilvēcība ietver daudzveidības veicināšanu, kas ir visas ekosistēmas pamats. Jo būsim autentiskāki, daudzveidīgāki, jo būsim veselīgāki gan katrs par sevi, gan sabiedrībā kopumā. Taču šobrīd piedzīvojam milzīgu spiedienu būt tam, kas neesi, piemēroties, izlikties, neizcelties, atbilst vidējam sabiedrības loceklim, it kā no tā būtu atkarīga katra dzīvība.
Cilvēkā ir trīs centri, kas ietekmē un vada dzīvi. Prāta, sirds un gribas centri.
Kad prāts ir aizvērts, mums ir gatavs spriedums, neesam gatavi atvērt
savas robežas un beigt norobežoties no citiem un pasaules. Kad sirds ir
aizvērta, tad esam ciniski pret citiem, bet patiesībā pret sevi, jo esam
sāpināti, ievainoti, tajā vainojam citus un pasauli. Kad griba ir
aizvērta, tad ir milzīgas bailes par sevi un pasauli un nespējīgi pateikt JĀ sev un dzīvei.
Lai šī atvērtība iestātos, ir jāaptver sava aizvērtība, robežas, jāizprot, ka pasaule un cilvēki tajā ir vien mans spogulis un paplašinājums. Kāds būšu es, tāda būs pasaule.
Drosme un bailes ir tēma, kas šobrīd ir ļoti svarīga katram un sabiedrībai kopumā, tāpēc nākamais klātienes notikums, ko radīšu, būs tieši par šo. Aicinu pievienoties notikumam "Atvērts prāts, atvērta sirds, atvērta griba"'.