Gaisma un Tumsa
Šis būs stāsts par dualitāti, par manu un tavu dualitāti, kas sadala vienoto. Šobrīd piedzīvojam tumšāko laiku ārā, bet, kas notiek katrā no mums iekšā? Arī mūsos spēlējas šīs 2 puses, gaisma un tumsa un arī tur viss notiek cikliski. Te esam gaišajā pusē, te iekrītam savās dzīlēs pārdomāt un pārvārīt to, kas vēl neļauj būt gaišam, kas neļauj spīdēt un dot.
Patiesībā tumsas nav, ir tikai ēnas, kas izskatās kā tumsa, gaisma ir noēnota un nav tieši ieraugāma, bet viņa vienmēr ir, aiz tēliem, aiz bailēm, aiz sāpēm. Katra ēna nav no ārpasaules, tā ir mana ēna, kas neļauj tvert visu, ko var aptvert.
Runājot par gaismu un tumsu, par priekiem un bēdām, nav vēlme piedzīvot tikai pusi, daļu no veseluma, dzīvē ir kalni un lejas, prieki un bēdas, ieguvumi un zaudējumi un tam visam ir vietas būt. Ēnas un ciešanas veidojas no tā, ka vēlamies piedzīvot ko konkrētu, kas neļauj ieraudzīt notikumus, kādi viņi ir patiesībā.
Pasaulē šobrīd piedzīvojam tumsu caur sevi. Tās ir mūsu bailes, kas neļauj doties pretim jaunam un nezināmam. Šī iekrampēšanās arī rada to virpuli, kurā visi esam ierauti. Bet katrs brīdis ir vispiemērotākais, lai ļautos gaismas virpulim un atvienotos no tā, kā laiks ir pagājis. Laiks paņems līdzi arī visas mūsu ēnas un sāpes. Ļaujamies maģiskām pārvērtībām sevī un pasaulē!