Vīrieša un sievietes savienība kā dziedinājums
Bērna miesu rada viens tēvs un viena māte. Tas ir kosmisks likums - dabas likums. Mums katram ir viena māte un viens tēvs. Aiz katra no mums stāv dzimta. Dzimtas apzināšanās ir tas, kas cilvēku padara atšķirīgu no dzīvnieku pasaules. Spēt saglabāt dzimtas pēctecību un piepildīt to ar saturu ir liels darbs, īpaši mūsdienās, kur ir tik daudz patiesību par to, kā būt ģimenē. Kuri skolotāji par to māca? Bērniem par to tikpat kā netiek stāstīts - kā būt laimīgam ģimenes vīrietim, vai sievietei. Tas ir visa pamats, bet par to maz kurš runā. Pasaulē notiek tas, kas notiek, jo sabiedrībā kopumā ir izgaisušas veselīgas vērtības un saknes. Ir zudusi sasaiste ar dabu un dzimtu.
Dzīvot un radīt kopā ar vienu izvēlēto cilvēku var būt izaicinoši, taču izvēle būt vieglumā un spēt vienoties - tas ir viedums un spēks. Vienošanos būt pārī (vīrietis un sieviete) neredzu kā reliģisku dogmu un kultūras/ sabiedrības programmu, bet kā patiesību un gaismu, kurai sekot. Kā kosmisko likumu, ka garīgos un fiziskos plānos apvienojas dzimtas un tas ir svēts notikums, īpaša savienība noteiktai misijai, mijiedarboties un realizēties sievišķībā/ vīrišķībā, kaldināt savu labāko versiju un atbalstīt vienam otru savās individuālajās gaitās. Tā aug un stiprinās dzimtas koks kā saknēs, tā vainagā. Jo mēs paši stiprāki, jo saņemam lielāku dzimtas spēku. Sieviešu un vīriešu veselīga mijiedarbība stiprina sabiedrību kopumā, ja tiek izprasti šie abi spēki, neskatoties uz to, vai cilvēks vada savu dzīvi viens, vai kopā. Katrā no mums ir abi šie spēki noteiktā proporcijā, tas ļauj mums dzīvot arī tad, ja neesam pārī. Runa nav tik daudz par realizāciju vīrieša un sievietes savienībā, cik izpratni par katra spēka nozīmi un izpausmēm uz šīs zemes.
Kas ir sievišķais spēks un kas ir vīrišķais spēks? Vai uguns un ūdens var būt kaut kas ar vienlīdzības zīmi saistīts? Katram ir sava unikāla enerģija, kas nav salīdzināma. Sievietes plūdums un nenoteiktība kā ūdens viļņi, vīrieša skaidrība kā uguns stars debesīs. Horizontāle un vertikāle. Kopība kā pilnība. Sievišķā dievišķā pirmsākuma nozīmība ir tikpat svarīga cik Vīrišķā dievišķā pirmsākuma nozīme.
Sievietes spēks ir atvērtā sirdī, kas mīl, ja tas tā nenotiek, var sekot vīrieša stingrs lēmums viņu atdalīt no savas dzimtas, vīrieša spēkos ir lemt, kā visiem būs veselīgāk. Mūsdienu slimība pastāv tikai tajā, ka šis vīrieša spēks ir izšķīdis. Izšķīdis vienlīdzības un vienaldzības zupā, kas atņem spēku kā sievietei, tā vīrietim. Izšķīdis sievietes nepiepildāmajā patērnieciskumā, neracionālībā - tajā, kas visu pasauli šobrīd laiž uz bezdibeni. Izšķīdis vīrieša nevaļībai uzņemties atbildību par sevi, sievieti, ģimeni, dzimtu, vidi, turēt kopumu gara spēka, godīguma un veseluma ietvarā.
Vīrišķībai pieder skaidrība, viņš ir ģimenes galva, dzimtas pārstāvis, visus gala lēmumus savienībā pieņem viņš. Vīrieša spēkos ir modināt sievišķību caur ticību sev un būšanu nelokāmam un skaidram savos darbos un vārdos. Sievietes mīlestība un pieņemšana modīsies spēcīgu vīriešu skaidrībā par pareizo un nepareizo. Vīrišķība var atraisīties vairāk, ja sieviete spēj pieņemt vīrieša lēmumus. Viņas spēkos ir modināt vīrišķību caur mīlestību un atbalstu, tādejādi ap sevi radot pasauli, kurā justies droši. Sievišķība izvēlas atbalstīt un sargāt vīrieti ar maigu un mīlošu enerģiju, viņa vīrietim vēl skaidrību, spēku, mērķtiecību, motivāciju un izdošanos. Sieviete pieņem savus viļņus, spēju radīt un paļaujas uz vīrieti. Sieviete vairo savu enerģiju un gudrību citu realizētu un viedu sieviešu sabiedrībā, kā arī pieņemot viedu vīriešu padomu. Vīrietis aug savā spēkā un gudrībā esot par sevi viedāku vīriešu sabiedrībā, viņš ieklausās un mācās no pieredzējušākiem, spēcīgākiem vīriešiem. Tīrā vīrietībā, kur izpaužas “vīrs un vārds”, tīrā sievietībā, kur viņa spēj mīlēt vēl stiprāk visā, kas nešķiet pareizs un veselīgs, lai tas mainītos uz veselumu, dot vīrietim labas idejas un pieņemt, ka vīrietis zin kas ir un kas nav derīgs pasaulei. Tas satur dzīvi nemitīgā dejā (vai karā), jo kur ir polaritāte, tur ir nemitīga kustība.
Kurā pirmajā tas stiprināsies - sievietē, vai vīrietī? Lai spētu atplaukt īsts līdzsvars un polaritāšu deja, katram pašam nākas atrast, izpētīt un apzināties šos Sievišķā dievišķā pirmsākuma un Vīrišķā dievišķā pirmsākuma spēkus sevī. Neviens cits šo patiesību nepateiks - kā rīkoties sievietes vai vīrieša ķermenī, taču pats ķermenis kā dabas daļa, vai intuīcija kā gara daļa var kalpot kā atbilde ienākošai informācijai. Skaidri un gaiši, ar mīlestību. Šajā haosa laikā tā ir mūsu patiesība, kosmiskais dabas likums, tas kas tur fokusā uz sevi, otru, bērniem, dzimtu un cilti. Tas satur pasauli un cilvēkus kopā - cilvēcībā. Tas savieno ar dabisko. Cilvēks ir radīts piedzīvot Zemes un kosmosa kārtību -cikliskums, elementi, polaritāte-, esam to izvēlējušies ar savu piedzimšanu. Atliek patiesi sajust un ļauties savai horizontālei un vertikālei pēc tā, kā to virza pati Māte Zeme un Tēvs Universs.
Sava patiesība, savi dabas un kosmiskie likumi, šīs zināšanas ir mums pieejamas, ja atceramies, ka aiz mums stāv dzimta. Par to vien liela pateicība -Mātei un Tēvam- ka ir radījuši mūs. Pateicība senču senčiem, viņu zināšanai.
