Šķietamā drošība
Cilvēks ir tikai iedomājies, ka kāds var garantēt, tā saucamo, ārējo drošību. Lai kādam būtu mandāts to uzņemties, ir radīti 11. septembra notikumi un citi kari, tā ir liela daļa no katras, tā saucamās, valsts pamatiem un politikas. Arī šobrīd augstu tiek pacelts šis karogs, tā ir prioritāte dažādu resursu pārdalē. Manās sajūtās un pieredzē, nepastāv ārējā drošība, tā ir sava veida ilūzija, attaisnojums, lai atņemtu cilvēkiem tiesības, resursus un rīcībspēju. Ja cilvēks ir bailīgs, viņam nepalīdzēs triljoni naudas vai ieroču, bailes kā bija, tā paliks. Drošības sajūta veidojās iekšienē, tā ir saistīta ar paļāvību un ticību, tā ir garīgās inteliģences sastāvdaļa. Prāta inteliģence to nespēj aptvert un saprast, tāpēc noraida. Saprotu, ka būs daudz cilvēku, kas nepiekritīs manam viedoklim, bet katram savs laiks nonākt, tā saucamajā, iekšējā drošībā. Arī labklājībai un pārticībai nav sākums ārējā pasaulē. Arī mīlestībai un mieram. Nekam, nekur un nekad. Tikai tagad un manī ir sākums un gals visam.
