Pirms kāda laika, vadot skolu Cēsīs, izveidojām mārketinga saukli “Šaubu NAV!”, lai sekmētu audzēkņu nešaubīšanos par konkrēto skolu un profesionālo izglītību kopumā. Pēc 2 gadiem es esmu gatavs jaunai kampaņai ar pretēju saukli: “Apšaubi visu!” Esam nonākuši punktā, kurā uzticēties varam tikai sev. Ne vecāki, skolotāji, kolēģi, draugi un ziņu kanāli vairs nav uzticams avots, lai saprastu to, kas notiek pasaulē. Mums melo pat valsts vadītāji un birokrāti visā pasaulē, mēģinot baltiem diegiem lāpīt to, kas irst pa vīlēm acīmredzami. 

To neatrisināsi ar kritiskās domāšanas treniņu, par ko runā izglītības jomā. Šis vispar vairs nav jautājums par prāta spējām, ar šo jau kļūst “par īsu'’. Mums ir jāsāk tvert ar visām maņām vienlaicīgi, t.sk. intuīciju. Tava iekšējā balss ir patiesāka par visām ārējām balsīm kopā ņemtām. Tev ir jāsāk apšaubīt viss, lai tu sāktu saklausītu balsi, kas klusām tev stāsta par tevi un pasauli. Apšaubot, tu nomāksi šo skaļo kakofoniju, kas dzirdama ārpasaulē. Apšaubot visu, tu nomāksi galveno diriģentu, kas to visu vada - savu prātu.