Cilvēki, kas paši sevi apēdīs
Jau dzirdam pirmās zombējošās ziņas, ka kanibālisms ir pieņemams. Caur medijiem jau gadsimtu tiek potēts patērēšanas bacilis, uz to turās visa mūsdienu ekonomika. Varētu jau tā dzīvot, tik kur ņemt tik daudz resursu, jo apetīte šobrīd ir lielāka nekā zemes resursi spēj atjaunoties. Tā dzīvojot, var pienākt brīdis, ka paliks pāri tas, pēc kā cilvēka prāts tik ļoti ilgojās - nauda. Nauda būs tik daudz kā nekad iepriekš un varēs beidzot ar viņu aizrīties.
Šis patērēšanas modelis ir sevi nokalpojis, tik pietrūkst drosmes tajā atzīties, jo jāmainās tad ir visam - cilvēkiem, pārvaldībai, sistēmām, attiecībām, vērtībām. Visiem piemīt pašsaglabāšanās instinkti, gan cilvēkiem, gan sistēmām un egregoriem, tāpēc gatavība mainīties tiek atlikta. Tiek izteikti drosmīgi priekšlikumi, ka jālikvidē ir patērētāji, cilvēki, nevis patērēšanas doktorīna un visa tās veicinošā sistēma. Patērētāju sabiedrība, tajā valdošā ideoloģija un izglītības sistēma var radīt tikai nākamos izsalkušos cilvēkus, lai radītu cilvēkus, kas spēj radīt nevis mazināt, ir jāveido sabiedrība, kas balstīta radošumā un radīšanā. Tas ir nākamais evolucionārais solis, ko piedzīvos tie, kas nebūs vēl “apēsti”.