Dzīves pavediens
Kā mēs vēlētos to noķert, aptverot, kur atrodamies, kas esam un kāda ir kopējā bilde. Dzīvi es salīdzinātu ar puzzles spēli, sākumā tev ir tik daudz detaļu, bet maz sajēgas, kas ir kas un kāda ir kopējā bilde. Tā pa gabaliņam sāk veidoties priekšstats par to, kas ir kas. Kad bilde top skaidrāka, tad parādās katras detaļas vieta un jēga, arī katrs nākamais puzles gabaliņš liekas jēgpilnāks.
Arī mūsu dzīves ceļā kādu laiku nav skaidra apkārtesošo cilvēku loma mūsu dzīvē, nav saprotami notikumi, kuros iekuļamies, nav apjausmas par vilkmēm, kuras sajūtam. Tā kā dzīves laikā uzbūvējam savas sienas un robežas, atrautību no pasaules, izjūtam milzīgas bailes par jebkurām pārmaiņām kāršu namiņa konstrukcijās. Šķiet, ka drošāk būs neko no tā visa nekustināt, jo uz ko tad es turpmāk balstīšos? Bet katru no mums dzīve vēlas piedzīvot pilnībā, tāpēc tā neatlaidīgi klauvē pie mūsu iluzoram durvīm. Vai esi gatavs tai atvērties?
Ja vajadzīgs atbalsts, skaidrojums, kāds instruments, esmu atvērts sarunai, sesijai vai ceļojumam.