Ko darīt ar bērna izglītību, ja skolā vairs neļaus brīvi elpot?
Saskaņā ar medijos parādījušos informāciju, kas paredz visiem skolēniem obligātu sejas masku lietošanu arī stundās no šī gada janvāra, vēlos sniegt ieskatu pieejamām alternatīvām, lai bērnu attīstība netiktu traucēta vai apdraudēta. Mums ir jāapzinās, ka skolas, kādas tās bija līdz šim, vairs tādas nebūs, bet no otras puses tā ir lieliska iespēja izveidot bērniem tādu izglītību, kas būtu laika garam atbilstoša. Tas, kāpēc izglītība tiek šobrīd virzīta uz digitālo pasauli, ir komplekss jautājums, bet kopumā tāds plāns ir attiecināms uz visām nozarēm. Globālais piedāvājums ir virzīties transhumānas pasaules virzienā, kurā mēs būsim neatraujami sasaistīti ar tehnoloģijām, ievadot šādus tehnoloģiskos svešķermeņus arī mūsu un bērnu ķermeņos. 2020. gads ir bijis kārtējais posms šajā plānā, kur cilvēce tiek pakļauta eksperimentiem, kam piekrišanu neviens no mums nav devis. Ir iecerēts šos eksperimentus veikt arī uz bērniem, ne tikai masku nēsāšanu, kur zinātniskie pētījumi apstiprina, ka tas apdraud bērna attīstību, bet arī sociālo distancēšanos, attālināto mācīšanos, baiļu atmosfēru un visu ar cilvēktiesībām saistītos ierobežojumus. Bērni visdrīzāk būtu pēdējie uz ko mēs būtu gatavi parakstīties eksperimentos, kas nav pārbaudīti vai droši, līdz ar to mēs paši varam veidot savas opcijas savu bērnu izglītošanā un uzņemties pilnu atbildību par drošu, atbalstošu un attīstošu vidi saviem bērniem. Lielākā daļa nejūtas kompetenti izglītības jautājumos, jo šis joma līdz šim pilnībā bija nodota ārpakalpojumā - pašvaldību un valsts pārziņā, bet vēlos iedrošināt vecākus, ka jūs nepaliksiet vieni, jums vienmēr būs pieejami skolotāju padomi, jūs paši varat apgūt šīs zināšanas kursos vai internetā, tāpat jūs varat vienoties ar citiem vecākiem un veidot savas apvienības, skolas, izglītības centrus, kas var gan būt saistīti ar mācību programmām, gan nē, veidojot unikālas pieejas, savu izglītības filozofiju un ideoloģiju. Piemēru pasaulē ir ļoti daudz, atliek tikai uz šī ceļa uzkāpt, lai ar katru dienu mēs justos drošāki, pārliecinātāki un priecīgāki par izglītības procesu, kurā aug bērna motivācija un interese par mācībām un dzīvi kopumā.
Tāpēc šajā rakstā vēlos parādīt alternatīvas, kādu izglītību mēs, kā vecāki, varētu saviem bērniem piedāvāt. Jāsāk ar to, ka jāapzinās, ka mācīšanās nenotiek tikai skolā, bērni dzīves prasmes apguva arī interešu izglītībā, mūzikas, mākslas un sporta skolās, bet kā mēs redzam, arī šobrīd šie procesi vairs nav tie, kas bijuši un bērnu viens no galvenajiem motivatoriem - biedroties, sadarboties, spēlēties, pilnvērtīgi komunicēt vairs nav iespējams. Mēs, kā dzīva būtne, mācāmies visu laiku. Jebkura saskarsme, notikumi, izaicinājumi, problēmas, garlaicība ir iespējama kā mācībstunda un dzīve pati rada pietiekami daudz šo notikumu. Bieži mēs kā vecāki aiztaupām šo pieredzi, jo baidāmies, ka var notikt, kas slikts, bet vislabākais veids kā mācīties ir no dzīvas personiskās pieredzes. Tad šo vielu vairs nevajag atkārtot. Tā ir, manuprāt, viena no lielākajām problēmām izglītības sistēmā, ka mācību process ir izteikti teorētisks, atrauts gan no dzīves, gan no dabiskās vides.
Pieļauju, ka sekas šiem cilvēktiesību pārkāpumiem apzinās arī tie, kas šos rīkojumus un noteikumus izdod, tāpēc ir radītas iespējas, lai vecāki varētu uzņemties atbildību par izglītību procesu paši un veidot tādu pieeju, kādu vēlas. Tāpēc šobrīd var ļoti vienkāršoti nokārtot bērnu apmācību mājās. Šo apmācības formu sauc par mājmācību. Par šo procesu pilnīgu atbildību uzņemas vecāki sadarbībā ar konkrētu izglītības iestādi, kas šādu apmācības veidu piedāvā. Ir daudzas skolas, kas to praktizē un katrai ir veidojusies sava unikāla pieredze un pieeja sadarbībai. Katrā gadījumā, vecāki ir galvenie procesa vadītāji un brīvi var veidot tādu mācību procesu, kādu uzskata par labāko saviem bērniem. Ja jūs neapmierina kādas skolas pieeja, meklējiet citu skolu, kas rezonē ar jūsu uzskatiem, pieredzi un apziņu. Jāapzinās, ka vecāks mācību procesu var veidot brīvu no ierastā, neskatoties uz izglītību klasiski, kā atsevišķiem priekšmetiem, bet izejot no bērna interesēm. Var mācīties projektu veidā, piemēram, bērns grib uzbūvēt sev štābiņu, kas prasīs zināšanas matemātikā, tehnoloģijās, dizainā, mākslās, valodās, arī starptautiskās, lai izpētītu pieredzi Youtube. Ja to darīs vairāki bērni kopā vai ģimenes vai draugu ietvaros, tad attīstīsies 21. gs TOP prasmes, kā sadarbība, komunikācija, emptātija. Arī radošums, kas ir kļuvusi par svarīgāko prasmi, jo visus monotomos, atkārtojamos darbus turpmāk veiks tehnoloģijas, bet radošums ir komplekss domāšanas, intuīcijas un izpausmes veids, kas Mākslīgam intelektam nav attīstāms.
Šobrīd mājmācība ir iespējam līdz 9.klasei, bet Izglītības ministrija šobrīd dara visu, lai samazinātu šo slieksni līdz 4.klasei. Pieļauju, ka esošā situācija un vecāku spiediens liks atteikties no šīs birokrātu ieceres. Orientieris mājmācībai, ir standarti (https://www.visc.gov.lv/lv/standarti-un-vadlinijas). Katra skola pārbaudījumu intensitāti izlemj pati, bet parasti tie ir pārbaudes darbi kādā no mācību portāliem reizi pusgadā. No valstiskās puses, komplekss zināšanu pārbaudes eksāmens tiek veikts 3., 6. un 9. klasēs klātienē skolā. Ja vecāki vēlas lielāku skolas lomu mācību procesā, tad lieliska izvēle varētu būt tālmācība, kas pieejama no 1.-12. klasei. Šis process vairāk līdzināsies tam, kā tas notiek skolās. Katru dienu būs jāveic noteikti uzdevumi noteiktos priekšmetos, bet priekšrocība šai formai, salīdzinot ar klātieni, ir iespēja visu darīt sev vēlamos laikos un secībā un atvēlēt tam īsāku vai garāku laika periodu.
Aicinu vecākus būt radošiem un darboties pāri priekštatam, kādam jābūt izglītības procesam. Jūs varat dibināt savas skolas, kas realizē pamatprogrammas, bet varat formālo daļu atstāt mājmācības formā, piesaistītu pie konkrētas skolas un dibināt neformālas grupas svarīgāko prasmju, spēju izkopšanai. Tradicionālās skolas rūpējas pārsvarā par prāta inteliģences attīstības, pie tam nepilnīgi, liekot uzsvaru tikai uz kreiso smadzeņu pusi, analītisko domāšanu, bet kā jau norādīju iepriekš, svarīgāka šobrīd izskatās tieši labā - radošā smadzeņu puslode un to lieliski var trenēt ar dažādu mākslu palīdzību (mūzika, māksla, deja, teātris). Kopumā ir ļoti daudz inteliģenču veidu, ko attīstīt, kā būtiskākās redzu ķermenisko, emocionālo un garīgo inteliģenci, kas kopumā skolas ietvaros tāpat netika attīstītas. Aicinu uz šobrīd notiekošo situāciju skatīties kā iespēju, kad varam vienoties, lai kopīgi izveidotu labāku izglītību un attīstību saviem bērniem. Lai tas notiktu, ir jāuzņemās lielāka atbildība par to, kā tas ir darīts līdz šim.
Plašāks skatījums par to, kāda ir esošā situācija izglītībā un kāda tā varētu kļūt, ir publicēta ŠEIT.
