Mēs varam piekļūt bezgalīgiem resursiem, kas dos mums milzīgu enerģiju ikdienā un ideju pārpilnību ar ko dalīties vai ko materializēt. Šī enerģija mums ļaus piedzīvot pārticību un laimību. Cik jūs būtu gatavi maksāt, lai piekļūtu šiem resursiem? Tie, principā, ir par brīvu, taču, lai tiem piekļūtu, arī jums ir jākļūst brīvi pieejamiem.

Šobrīd lielākā daļa tēlojam konkrētu personāžu un patērējam milzīgus resursus tā uzturēšanā. Mēs paši esam novilkuši robežas, noteikdami, kas ir mans un kas ir citu. Mēs esam norobežojušies no pasaules visos iespējamos veidos un brīnamies, kāpēc mums nav resursu dzīvošanai. Izdzīvošanai pietiek, bet patiesai dzīvošanai nē. Arī ciemiem, pilsētām, valstīm pietrūkst resursu, jo arī tur ir noliktas robežas un viss atzīmēts ar “mans” un “tavs”. Viss brīvi pieejamais ir cīņas objekts, ko iegūt savā īpašumā. 

Lai piekļūtu bezgalīgiem resursiem, mums ir jākļūst svabadiem no šīs ideoloģijas, kas mūs paverdzina un padara nebrīvus. Mums ir jākļūst atvērtiem un gataviem dalīties kaut ar pēdējo, kas mums ir. Tajā brīdī mēs atbrīvosim vietu sevī, lai milzīgais iespēju okeāns varētu mūsos ieplūst. Ja varēsim noturēties neko nepieturot, tad mēs būsim paši bagātākie cilvēki visumā. Mums piederēs viss.