Sekotāju paaudzes piedzīvo savu kulmināciju. Jau daudzus gadsimtus esam spiesti sekot kādam, lai izdzīvotu dažādās sabiedrībās. Bija laiki, kad bija jāseko kristietībai, jo pretējā gadījumā nevarēji vairs tirgoties, nopelnīt. Bija laiki, kad bija jāseko komunismam, kaut ārēji, jo bez tā arī nebija iespēju ieņemt vēlamo amatu, iegūt vēlamo statusu, saņemt pienācīgu atalgojumu. Šobrīd sekojam dažādām juridiskām fikcijām, pat valsts ir kļuvusi par fikciju - juridisku personu un mēs paši par citu fikciju - fizisku personu. Šīs fikcijas dabā nepastāv, tik papīru pasaulē, bet mūsu ticība šai ilūzijai neļauj izpausties mūsu cilvēcīgai būtībai un sūtībai. Arī virtuālā pasaule, kur tiek zagta cilvēku uzmanība, ir pilna ar iespējām kādam sekot. 

2000 gadus sekodami Kristum, neviens par tādu nav kļuvis. Neviens nav kļuvis par vēl vienu Budu jau 2500 gadus. Neviens nekļūs par to, par ko teorētiski zinās līdz pēdējai detaļai, jo šis ceļš tiek piedzīvots prātā. Piedzīvot tu vari tikai tad, kad tava sirds saslēdzas ar dzīves plūsmu. Tad cilvēks kļūst par dzīvu cilvēku, kas sāk piedzīvot dievišķo plānu. Šādu dzīvu cilvēku klātbūtnē tu vari piedzīvot kādu daļu no šīs plūsmas, bet, lai piedzīvotu to pilnā mērā, tev ir jāiet savs ceļš, kas nebūs vairs atkārtojams un atdarināms.

Ir pienācis laiks beigt sekot reliģijām, ideoloģijām, politikām, visām mākslīgām programmām, ar ko pilni ir mūsu prāti. Mums ir jāveido skolas, kas aicina nevis sekot kārtībām un programmām, bet radīt savu kārtību un programmu. Tas aizvedīs pie jaunas pasaules, kurā mēs visi sāksim piedzīvot dzīvi tās krāšņumā. Mēs būsim viedi un mīloši. Mēs būsim kā Kristus, Buda un citi dzīvi cilvēki. Mēs būsim apgaismoti. Mēs būsim Dievcilvēki.

Nesekojiet kādam, sekojiet sev! Vērsiet uzmanību sevī, sajūtiet, ko vēlas jūsu sirds un sākiet sekot šiem impulsiem, kas uzvedīs jūs uz sava ceļa. Ja kāds gribēs jums sekot, dzeniet viņus prom, katram savs ceļš ejams.