Jaunā pasaule, kas dzimst caur katru no mums
Ir naivi cerēt, ka iestāsies jauns laikmets, kas mūs izglābs no vecā “ļaunā” laikmeta skavām. Pirms jebkas materializējās ārējā pasaulē, tas sākotnēji briest iekšējā pasaulē. Ja manī nav dzimusi cilvēcība, mīlestība, miers, brīvība, tad neko tādu es nevarēšu pieredzēt ārējā pasaulē. Tad ta viegla formula, varētu nodomāt, bet, kad mēģinu rast mieru sevī, nav tik vienkārši, jo manī karo - prāts ar sirdi, sievišķais ar vīrišķo, šķietami labais ar šķietami slikto. Šī cīņa ir bezgalīga, kamēr kādam veltu vairāk uzmanības, kamēr neiestājas līdzsvars starp pusēm, kurā tu pieredzi, ka neesi ne viens, ne otrs, tik novērotājs kosmiskai saspēlei dualitātes ietvaros.
Arī karš, kas norisinās jau vairākus gadu desmitus vai simtus, karš, kas tik uzskatāmi ir redzams jau divus gadus un tiem, kas neredzēja iepriekšējos, ir atvērta fronte ar raķetēm un šautenēm. Kara propoganda dara savu un liek cilvēkam šķietami izvēlēties starp diviem ļaunumiem. Tad nu atkal ir pagalītes ugunskuram, lai tas koši var degt un plaukt. Kamēr nespēsim izlīgt ar sievieti un vīrieti sevī, tikmēr kari turpināsies. Kad varēsim, tad atgūsim mieru un brīvību, sākotnēji sevī, pēc tam arī ārējā pasaulē. Tā nemanot iestāsies Jaunā pasaule, kuru paši būsim dzemdinājuši.