Pārpilnības rags
Aizvien vairāk cilvēku aptver, ka līdzšinējais sabiedrības un nācijas attīstības vektors ved uz iznīcību. Ļoti skaidri to pieredzam pēdējo 2 gadu laikā, bet, ja vērīgi skatāmies, tad šī politika un ideoloģija Latvijā tiek veidota jau gadus 30, bet pasaulē vismaz 100, ja ne tūkstošus. Kā bija, tā bija, tā bija mācībstunda lielākam vairumam no mums. Ko darīt tālāk, ar ko sākt? Info telpā jau sāk parādīties pieprasījums pēc vizionāriem, stratēģiem, kas spētu piedāvāt alternatīvu līdzšinējam patērētāju modelim. Un tāds ir, tāds vienmēr ir bijis. Arī cilvēku vairākums varētu vienoties par tādām vērtībām kā miers, brīvība, labklājība. Tas, kamdēļ tas nav bijis iespējams, ir cilvēku nošķirtība vienam no otra. Labklājību (ne tikai materiālo) nevar uzbūvēt esot nošķirtam no pārējiem, miers nav klātesošs, jo šajā sadalītībā katram ir jāaizstāv savas pozīcijas un robežas, brīvība nav iespējama, jo esam sapinušies šajos materiālisma un egoisma žņaugos. Šī sadalītība ir radījusi situāciju, kurā mums jāraujās melnām mutēm, lai aprūpētu sevi un savu ģimeni, lai katrs iegādātos to, ar ko varētu dalīties. Mums nav laika sev, saviem tuvajiem, bērniem. Šajā skrējienā arī bērni izaug par tādiem pašiem skrējējiem un iznīcības skrējiens turpinās.
Mēs visi varam piedzīvot laimīgāku pasauli, kurā dzīvo laimīgi cilvēki, jo viņiem vairs nav jāvergo. Ēdiens, apģērbs un miteklis ir cilvēka pamatvajadzības un tās ir pieejamas par brīvu. Arī enerģija, kas darbina visas palīgierīces, ir par brīvu. Tas ir kļuvis iespējams, jo nav vairs jārauš sev, esmu nodrošināts uz visu mūžu. Tas ir iespējams, jo nav vairs jāizvēlas labāk apmaksātās profesijas, bet es varu darīt un radīt to, ko es mīlu. Kad es daru to, ko mīlu, es vēlos ar to dalīties. Par brīvu, jo man nav vairs vajadzības sevi nodrošināt un apdrošināt. Vienam patīk audzēt radīt dārzus, caur šo daudzi saņem ne tikai ēdienu, bet arī dziedinājumu. Otram patīk šūt un tiek radīti daudzi sirdi sildoši apģērbi. Trešam patīk konstruēt vai izgudrot. Tā pasaule top pilna ar mīlestību. Šajā kopējā radīšanā cilvēce piedzīvo tādu labklājību, kas nav iedomājama ar šodienas prātu. Pasaule ir pārpilna ar visu, kas cilvēkam vajadzīgs un tas rada apstākļus, kur cilvēkiem vairs nav jāstrādā, viņiem atliek tikai radīt un dāvināt.
Cilvēkam piedzimstot tiek darīts viss, lai varētu izpausties katra cilvēkbērna būtība un sūtība. Katrs var iet sevis izvēlēto ceļu, jo pasaulē valda brīvība, miers un labklājība. To tagad var atļauties ikviens cilvēks uz šīs zemeslodes, jo dzīvojam kā pārpilnības ragā.