Dvēseles dzimšana
Šobrīd dzīvojam svētīgā pārmaiņu laikā. Šādos laikos rodās iespēja piedzimt mūsu dvēselei. Nav tā, ka viņa nepastāvēja, viņa ir mūžīga un klātesoša, tikai mūsu aizņemtība ar sevi, ar lomu, ko spēlējām, nav ļāvis viņai izpausties virszemē. Daudzi šobrīd zaudē darbus, attiecības, lietas pie kurām ir turējušies. Līdz šim mūsu personības mūri bija ļoti labi aizsargāti, bet nu viņi ir sākuši plaisāt un brukt. Šajā apjukumā, kurā tu beidz spēlēt kādu tēlu, lomu, kaut ko zaudē, parādās iespēja izlauzties dvēselei. Viņa tev pieskarās, lai atmodinātu no prāta miega un iluzorās pasaules, ko uzbūvēji ap sevi. Šī saskarsme tevi mainīs uz mūžu, tu vairs nebūsi iederīgs tajā ilūziju pasaulē, ko ir uzcēlusi visa cilvēce. Nekas vairs nebūs tā kā iepriekš. Ar katru brīdi tu arvien vairāk ļausies dzīves, dvēseles aicinājumam doties piedzīvojumā, kurā mainīsies gan tu, gan pasaule. Tev vairs nevajadzēs lielceļus, tu radīsi pats savu taku. Tava taka nebūs tikai ap rožu dārzu, ceļš vienmēr būs nezināms un pārsteigumiem pilns. Būs jāpiedzīvo sava drāma, lai tu kļūtu par Cilvēku. Uz šīs takas tu būsi viens pats, katram ir savs dvēseles ceļš, ko iet.
