Vai laime ir programmējama?
Mums mēģina iestāstīt, ka jā. Mums māca skolās, ka, ja izmācīsimies, iegūsim labu darbu, tad būsim laimīgi. Mums māca ģimenēs, ka, ja būsim paklausīgi, tad visu sasniegsim, arī laimi. Mūs programmē mediji, ka, ja nopelnīsim vai laimēsim miljonu, tad gan būsim laimīgi. Mūs virza darbā uz mērķiem, kur beigās tiek solīta laime. Arī šobrīd lielā restarta piedāvājumā ir dzirdēts par to, ka mums nekas nepiederēs, bet būsim no tā absolūti laimīgi. Ārējais spiediens ir par to, lai tu piedzīvotu laimi nākotnē. Bet vai viņa vispār var atrasties nākotnē? Vai viņa vispār ir ieprogrammējama?
Manuprāt, nē. Tas, kas gaidīs, sasniedzot iepriekšminētos mērķus, ir īslaicīgs gandarījums vai prieks, kas ātri izgaisīs un lai saņemtu nākamās gandarījuma devas, tu būsi gatavs nākamajiem mērķiem šajā žurku skrējienā. Laime nav laikā un ārējā telpā. Tā var būt klātesoša šajā brīdī un tevī. Un tas nav saistīts ar kādiem ārējiem sasniegumiem. Tas ir stāvoklis, kurā tu esi pateicīgs, pieņemošs tam, ka tu esi. Tu esi mierā ar to, ko piedzīvo. Tu neprasi, lai būtu labāk vai vairāk vai savādāk. Tu jūties laimīgs, jo piedzīvo vienotību ar visu.