Mīlestības telpa
Viss ir mīlestība, bet kāpēc mēs to nepiedzīvojam ik mirkli? Kā palielināt mīlestības telpu? Kā šo ziedu, kas ir uzplaucis, nenomērdēt? Vai patiesa došana vispār ir iespējama bez mīlestības? Vai Dievs ir mīlestība? Vai ir kaut kas ārpus šīs telpas? Jautājumi katram ir daudz, bet ceļš ir viens. Tas visus mūs aizved uz šo telpu, kurā sākam piedzīvot citu pasauli.
Mēs atskārstam, ka neesam kaut kas atdalīts no pasaules vai Dieva. Mēs piedzīvojam šo dievišķo mīlestības enerģiju, kas plūst caur mums, plūst pāri malām. Mēs nespējam neko sev pieturēt, jo enerģija ir tik spēcīga un daudz, ka mēs dabīgi vēlamies ar to dalīties. Mēģinot to visu pieturēt, mīlestības upe izžūst. Atslēgas uz šīm durvīm ir tikai mums, bet šo durvju atslēgu sargā mūsu prāts, kas aicina tevi vairāk dzīvot vakardienā vai rītdienā. Taču Mīlestības telpa ir pieejama tikai šajā brīdī, tev tai ir jāatveras, jāpaļaujas un vienā mirklī tava urdziņa kļūst par milzīgu upi. Šajā mirklī tu kļūsti par Radītāju, kas spēj pārvietoties šajā telpā, nezaudējot mīlestības klātbūtni. Lai kur tu dotos, mīlestības telpa tev seko.
