MUĻĶĪŠU ZEME jeb ES ESMU MUĻĶIS
Latviešiem ir ļoti daudz pasaku par muļķīšiem, laikam jau senči zināja, ka mantojomā jānodod gudrība, kas grūtos laikos noderēs. Grūtie laiki ir atnākuši un no muļķīšiem neviens neko negaida, ne Eiropa, ne Amerika, ne Krievija un Ķīna. Esam malējie, malējie Rietumiem un Austrumiem, pa vidu. Muļķīts nevienam nav pieslējies, muļķīts dzīvo savu muļķa dzīvi, iedams savus ceļus, dziedādams savu dziesmu. Šiem laikiem ļoti vajag muļķīšus jeb džokerus, stalkerus, tādus, kas spēj būt abās pusēs, pārzin abu pušu valodu, likumus un tikumus. Tādi neierobežo sevi kādā no kastītēm, tiek laists muļķis vai piedzīvots viedums, atkarībā no apkārt notiekošā.
Latviešiem muļķīša tēls ir tas, kas ļaus pārdzimt, transformēties, izdzīvot jebkuros apstākļos. Vēsture to apliecina. Paradoks ir tajā, ka šī īpašā loma ir pieejama drosmīgajiem, tiem, kas var savā muļķībā atzīties, neslēpt to, neslaucīt zem paklāja, nedzīvot mīļā miera labad. Latvietim grūti atzīt sevi par muļķi, šķiet, ka zeme atvērsies un viss pazudīs. Latvietis darīs jebko, lai pierādītu, ka tāds nav. Grūti latvietim atzīt, ka daudz ko vēl nezin, ka vajadzīgs ir dzīves skolotājs, meistars, pavadonis uz Muļķu zemi. Kā beigt tēlot gudrīšus un atzīt un pieņemt sevī abas puses, tāds ir šīs nācijas izaicinājums.
Kas spēs pārvarēt šo šķērsli un atzīties, tas piekļūs pasaules bagātībām. Nu ne jau naudai, kas kūst, bet pasaules bagātībām, kas mūžīgas. Nu ko, lai dzimst Muļķu zeme, jāsāk laist muļķis, jāsāk ar sevi! ES ESMU MUĻĶIS.
Latvijā atkal pirmajā vietā!
Šķiet, ka daudzi no tiem, kas šobrīd vada tā saucamo valsti, nav kārtīgi izspēlējušies smilškastītē un pagalmā, nav izārstējuši savas bērnības traumas, kas tiem liedzis nonākt savā veselumā. Kad neesi veselumā, tad šķiet, ka no kāda jāpiesargās, kāds jāapsteidz vai jāierobežo. Tad tas tiek kompensēts mēģinot par katru cenu būt pirmajam, skaistākajam, bagātākajam, slavenākajam.
Šajā karā, kas redzami jau norisinās 2 gadus, ciema pirmie puikas un meitenes dara visu, lai vismaz kādā no darbībām būtu pirmie, sacenšoties ar citiem ciemu puikām un meitenēm. Tad nu varam lepoties ar to, ka pirmajā kara epizodē, mūsu ciema “skaistuļi” pirmie ieviesa Covid aplikāciju. Pirmās epizodes beigās citi puikas un meitenes šajā zemē gandrīz jau atklāja afēru ar šo slimību, tieši tāpēc bija vajadzīga kara otrā redzamā epizode, lai novirzītu uzmanību no notiekošā. Arī otrajā epizodē ciema puikas un meitenes pirmie pieņēma pasaulē lēmumu, ka pārējie ciema puikas un meitenes var doties karot citas valsts armijās. Izskatās, ka šobrīd vietējie ciema puikas un meitenes ir pirmajā vietā pasaulē šajā karā pret cilvēkiem. Lepojamies!
Masku parāde
Visa skatuve ir stāvgrūdām pilna ar maskotiem personāžiem. Cilvēki jau arī līdz šim nav bija īpaši jāmudina valkāt maskas, visu dzīvi ko tēloja un spēlēja. Šobrīd ir pastiprināts atbalsts visiem, kas vēlas, maskoties uz vella paraušanu. Tādā izrādes atmosfērā cilvēki vēl vairāk aizmirst, kas ir viņi, joprojām domā, ka ir kādi augstākstāvoši, kas var viņiem noteikt, kā dzīvot, kā mirt.
Ja jau jātēlo, tad jātēlo. Arī slimības vairs nedrīkst būt tās, kas viņas ir, un arī viņām ir jāvelk pāri maskas. Gripa vairs nevar būt griba, tai šobrīd ir jābūt CovID.
“TU ESI SLIMS, JA TU ESI VESELS”
Līdz šim MK rotāja uzraksts - Viens likums, viena taisnība visiem. Tagad šis tiesiskuma princips vairs nedarbojas, tāpēc vecais uzraksts tika aizkrāsots un piestiprināta jauna šilte, kas turpmāk rotās MK un noteiks tās politiku. Jaunais uzraksts ir "Tu esi slims, ja tu esi vesels". Tāpat arī notiek ministriju, pārresoru sarunas par to, lai apvienotu visus resursus šī jaunā taisnīguma principa ieviešanā un apvienotu 14 ministrijas 1 ministrijā - Vakcinēšanas ministrijā. Vakcīnas un vakcinēšanās ir pēdējā iespēja uzrupētai varai nezaudēt savu ietekmi un saraustās bagātības.
Veselie, tie, kas uztur savu imunitāti kārtībā, rūpējas par savu garu un ķermeni, tie šobrīd tiek nošķirti un atzīti, kā potenciāli slimi. Šādi veselie cilvēki patērētāju sabiedrībai vairs nav pieņemami, tāpēc tie tiek šantazēti, atlaisti no darba un spiesti ziedot savu veselību, lai tie, kas garā un ķermenī slimi un bailīgi, varētu turpināt šo patērētāju neveselīgo dzīvesveidu.
Pasaulē jau krīt vakcinētie, ap 80% slimo tieši viņi, tāpēc sistēma ar pirkstu sāk rādīt uz veselajiem un saukt uz viņiem: “keriet slimos!”. Tāpēc top un taps likumu paketes, lai nostiprinātu šo jauno kārtību un tiesiskumu visos likumdošanas līmeņos. Slimais būs jaunais veselais.
Banānu republika
Atceramies šo vārdu salikumu, kad kārtējais politiķis kaut ko solīja. Tajā laikā banāniem bija milzīga vērtība un daži nespēja no tiem atturēties un par tiem pārdevās. Ir pagājis savs laika nogrieznis un pārdošanās turpinās. Ne tikai politiķi, bet visi, kam nav slikums, kaut ko sola un vilina. Banāni ir atgriezušies, jo ar tiem tiek vilināti patērētāji visos lielveikalos.
Patērētāju filozofiju un psiholoģiju ir izkoduši arī pasaules pārvaldnieki un viņu rokaspuiši - politiķi. Arī viņi nevar nesolīt un nevilināt patērētāju sapņot par banāniem. Tiek uzburtas transhumānas ainiņas no nākotnes, kurā varēs turpināt atbildību par sevi neuzņemties. Viņiem ir zināmas visas pieejas, lai patērētāji būtu vadāmi un kontrolējami. Atliek tiem kaut ko nedabūt, kā līdz šim, lai tā būtu traģēdija un, lai atgrieztos trakajā patērēšanā, būtu gatavi uz kompromisiem ar savu sirdsapziņu un ķermeni.
Tā pārdodās patērētāji par iespēju ceļot, apmeklēt izklaides pasākumus, paēst restorānos, iespēju nogrūst bērnus tālāk no sevis. Jau klauvē pie durvīm nākamie piedāvājumi un vilinājumi par lieliskiem banāniem. Ir dzirdami arī draudi par to, ja banānus neēdīsim, tad iespundēsim un ārā nelaidīsim.
Patērētāja nāve
20. gadsimta etalons un ekonomikas vilcējspēks ir saguris. Viņš mirst. Visu korporāciju sapnis, dzīvelīgs patērētājs, iet bojā. Patērētājs vēl elpo, kaut maskas sāk jau traucēt. Patērētājs vēl sapņo par trakulīgu iepirkšanos, par galvu aizraujošiem kruīziem. Viņš ir gatavs darīt jebko, lai vēl pagaršotu šo saldo augli. Viņš ir gatavs kļūt arī par trusīti, kas gatavs ielikt galvu cilpā, lai piedalītos šaušalīgā eksperimentā, kurā neviens viņam nesola labu galu. Pat eksperimenta režisori un izpildītāji atbildību neuzņemās. Patērētāji ne tikai ir gatavi mirt dēļ iedomātām nākotnes izklaidēm, viņi vēl musina visus saprātīgos, ka jābūt atbildīgiem, jābūt solidāriem, lai viņiem realizētos sapnis par patērēšanu. Vēl trakulīgāku kā iepriekš.
Bet evolūcijas dzirnas turpina lēni malt. Tās samaļ vienu nesaprātīgo patērētāju aiz otra. Tās šķiro graudus no pelavām. Cilvēkiem pa labi, patērētājiem pa kreisi. Kad veikali vairs nestrādās, tad atlikušie pusdzīvie patērētāji uz ceļiem lūgsies: “Man ir tikai viena vēlēšanās. Dariet ar mani ko vēlaties, bet pirms nāves es vēlos vēl vienu reizi trakulīgi iepirkties.”
Pamošanās aģenti
Mēs esam PIRMIE!
Izdos jaunu likumu - nedrīkstēs pirst publiskās vietās
Man ir pieejama informācija, ka likumdevēji gatavo likumprojektu par to, ka, rūpēs par sabiedrisko drošību, cilvēki vairs nedrīkstēs nolaist gaisu (nopirsties) publiskās vietās. Vara priekšzīmīgi turpina demonstrēt sabiedrībai, ka strādā vaiga sviedros, lai maksimāli daudz reglamentētu visas darbības, ko cilvēks vien var iedomāties paveikt. Lai neveidotos piketi un demonstrācijas, varas pārstāvji šos ierobežojumus pamato arī ar to, ka vīruss var izplatīties arī šādā veidā.
Izskatās, ka arī šis likums parlamentā tiks atbalstīts, jo sabiedrība joprojām izturas toleranti pret šo un visiem iepriekšējiem ierobežojumiem. Mēs ļaujam varai spēlēt viņu lomas, aprakstīt visus papīrus par likumiem. Paši saprotam visu šo bezjēdzību, bet ko darīt, katram savas dīvainības. Saprotams, ka likumu par piršanu mēs, savās rūpēs par veselību, ignorēsim. Mēs to darīsim klusiņām, cerot, ka nebūs skaļi un smirdīgi.