Nāve dzīvē
Cilvēki nāves definīciju piešķir dzīves noslēgumam, ķermeņa atstāšanai. Ķermeņa atstāšanas pieredze parasti nepaliek atmiņā, tieši tas var būt par iemeslu bailēm no nāves, jeb nezināmā (dzīves nākotnes). Ja mēs zinātu kas mūs sagaida nākotnē, mūsu prāts justos drošāk. Šī atmiņas zaudēšana un nākotnes nezināšana ir dzīves virzības pamats. Dzīvi iespējams izjust pilnasinīgi, ja nav šīs atmiņas. Ja neatceramies, tad meklējam ceļu pie savas būtības atrašanas un atrodam ticību, paļāvību tai, kļūstam brīvi un autentiski. Notiek dinamika, virzība, okeāns viļņojas un ir dzīvīgs. Katrs atklājums, katra atcerēšanās rada sajūsmu. Nonāku pie tā, ka brīvība no jebkurām piesaistēm nes sevī apgaismību. Tāpēc vienmēr ir vērts pateikties sāpēm, bailēm, neziņai, jo tas viss sevī nes jautājumus un klāj ceļu uz atcerēšanos.
Nāve ir vārti uz brīvību jebkurā jomā. Gribiet iegūt brīvību? Sadraudzējieties ar nāvi. Jebkuras bailes ir šķērslis/ pārbaudījums/ vārti uz brīvību. Lai tiktu caur šiem vārtiem, noderēs atslēgas - paļāvība, ļaušanās, uzticēšanās, vērojums, apzinātība. Arī šīs atslēgas uz ielas nemētājas, visbiežāk tās saņemam iepriekšējo pieredžu, garīgo prakšu rezultātā.
Saņemam pa atslēgai, pa atslēdziņai un virzamies uz mīlestību, uz apgaismību, uz Dievu, līdz nonāksim pie gala eksāmena- ķermeņa nāves. Nāve nenāk brēkdama, bet praktizējot, ļaujoties un esot tai gatavam jebkurā brīdī, tā var nest patiesu atbrīvošanu. Nāve ir dzimšana. Mirst vientulība un dzimst brīvība. Mirst bailes un dzimst mīlestība. Mirst sāpes un dzimst sajūsma. Mirst vecais un dzimst jaunais.