I sezona

VĪRUSS kā cietuma uzraugs

Šobrīd visi esam ieslodzīti mājas cietumā. Ar pārbaudes laiku, kas vēl precīzi nav zināms. Cietuma teritoriju apsargā speciāli apsargi - apmācīti bioroboti, kuros darbojas speciāla programma. Šobrīd piedzīvojam situāciju, kurā izpaužas cietumnieka psiholoģija, kur lielākoties neatzīstam savu vainu, paužam neizpratni par izveidojušos situāciju, vainojam visus pārējos, tikai ne sevi.  Par ko mūs iesēdināja? Par to, ka, kā cilvēce, esam piecūkojuši planētu, piesmējuši un izmantojuši dabu un viens otru. Katrs savā mērā un savā smaguma pakāpē. 

Ko mums darīt, lai mūs atbrīvotu? Vai ar priešzīmīgu uzvedību varam pretendēt uz priekšlaicīgu atbrīvošanu? Priekšzīmīga uzvedība soģa ieskatā būtu darīt visu, lai nekaitētu Zemei, dabai. Jāsāk būtu ar nedarīšanu un tikai kļūstot gudrākiem ķerties pie darīšanas. NĒ patērēšanai,  NĒ egoismam, NĒ izmantošanai, NĒ materiālismam, NĒ kapitālismam. Ja to visu ievērosim, tad mūs atbrīvos. Bet ja notēlosim un rīkosimies tāpat kā līdz šim, tad Zemes Mātes arsenālā ir vēl iedarbīgāki ieroči par esošo. Lai to nepiedzīvotu, patiesi nožēlojam izdarīto un sākam jaunu dzīvi. Ar šo brīdi.

VĪRUSS kā antivīruss

Vīrusi ir kā daļa no zemes biomasas. Neatņemama daļa. Katrai izpausmei šajā zemes dzīvē ir savs pretmets, kas kopā veido vienu veselumu. Vīrietis - sieviete, silts - auksts, vīruss - antivīruss. Dalījums ir tikai prāta triks, sadalot cilvēkus, temperatūru vai vīrusus. Vīruss tikai no cietēju puses izpaužas, kā vīruss, uzbrucējs, no otras puses viņš izpaužas kā antivīruss, aizstāvis, jo iznīcina, ko tādu, kas kopējai ekosistēmai ir nevēlams apgrūtinājums. Mēs kā cilvēki pēdējos gadsimtos esam izgājuši no planētas kopējās ekosistēmas, lai viņu paverdzinātu. Mēs esam kļuvuši kā vīruss planētai, kas ir gatavs viņu aprīt. Ja mēs ēstu dēļ izsalkuma, tad joprojām mēs būtu daļa no ekosistēmas un ar planētu viss būtu kārtībā. Bet, izstājoties no ekosistēmas, mēs uzbūvējām sev egosistēmu un šim mākslīgam veidojumam nav sāta, mēs viņu nespējam paēdināt, vienmēr viņam ir par maz. Prāts ir nepiesātināms un neapmierināms. 

Uz notiekošo skatos, kā uz pašsaprotamu ekosistēmas reakciju, lai izdzīvotu. Korona šobrīd ir kā antivīruss vīrusam, kas ir pārņēmis un novājinājis planētu - cilvēci. Antivīruss nevainojami izpilda savu bioloģisko programmu - attīra platformu no vīrusiem, lai varētu pārstartēt ierīci un instalēt jaunu programmu - pasauli, kurā egosistēma atgriežas ekosistēmā. Pazudušais dēls atgriežas mājās.

VĪRUSS kā skolotājs

Šobrīd visi atrodamies karantīnā. Karantīna no garīgā viedokļa ir lielākā un dziļākā iespējamā transformācija, ko mēs katrs varam piedzīvot. Tāda bija arī Kristus 40 dienu karantīna tuksnesī. 

Ir noticis, kas neticams, visa pasaule samazina apgriezienus un drīz apstāsies priekš tam, lai mēs, visa cilvēce, nokļūtu retrītā. Retrītā, kurā mums būs pietiekami daudz brīva laika, lai ieraudzītu sevi, savas darbības, savas attiecības. Cilvēce vislaik savu uzmanību ir vērsusi ārpusē, tas ir bijis vektors, kurā visi virzījamies. Šobrīd vīruss ir mūsu garīgais skolotājs, kas norāda, ka patiesība neatrodas ārpusē. Notiek inversija, lai mēs savu uzmanību no ārējās pasaules pārvirzītu uz sevi un dotos savā iekšējā ceļojumā, lai patiesi iepazītu sevi. Kas es esmu? Kas ir pasaule? Kas ir citi cilvēki? Kas ir mans ķermenis? Kas ir prāts? Kas ir sirds? Kas ir gars? Kas ir meditācija? Kas ir joga? 

Šie ir tie jautājumi, kurus mums uzdod SKOLOTĀJS mūsos. Mēs nevarēsim doties tālāk ar saviem pagātnes rēgiem, skeletiem skapjos un neziņu par savu patieso ES. Šajā laikā mums ir jātiek galā ar šo pagātnes mantojumu, lai mums atvērtos nākotnes burvība. Skolotājs ir atnācis, lai mūs pamodinātu.

VĪRUSS kā veselums

Dzīvojam sadalītā realitāte, kur viss atrodas pretmetos. Kaut kādā mērā visi sajūtam sevi nepilnvērtīgi, jo maldīgi sevi uzskatām par pusēm. Sadalām sevi dzimumos, tautībās, reliģijās, ideoloģijās, nošķiram matēriju no garīgā, vēlamo no nevēlamā, prieku no skumjām, mērķi no procesa. Kā tad mēs varam justies, darbojoties un kustoties ar 1 kāju, roku un aci? Vīruss ir atnācis mums parādīt veselumu par ko mēs esam aizmirsuši, ko mēs esam ignorējuši un caur ko mēs esam radījuši sev daudz ciešanu. 

Cilvēce, kā tāda kopumā vēlas būt vienā pusē. Prātā visu esam sadalījuši labajā un sliktajā, vēlamā un nevēlamā. Mēs, kā prāts vēlamies, lai klātesošs ir tikai prieks, bet bēdas, lai mūs netraucē. Mēs vēlamies, lai esam uzvarētāji, nevis zaudētāji. Mēs tiecamies uz mērķi, ignorējot procesu. Ko mums iemācīs Vīruss, kā viņš mums parādīs veselumu un atgriezīs mūs veselumā?

Vīruss savu darbu ir sācis lieliski, atņemot mums to, kur esam iekrampējušies. Savos mērķos, skrējienā pēc rezultāta. Savā materiālā labklājībā, aizmirsdami par savu pamatu. Savā dzīvībā, aizmirsdami par nāvi. Bailes no nāves ir lielākās, kādas cilvēkam materiālistam var būt. Nāve kā tāda kopumā bija izņemta no cilvēces dienas kārtībās. Šis bija tabu par ko nerunāja ne ģimenēs, ne skolās, ne darbvietās. Tad, kad tas notika, cilvēki krita panikā un sēroja. Par sevi, par to, ka kaut ko pazaudēja, par to, ka ieraudzīja, ka tas skars arī viņu. 

Mēs piedzīvojam nāvi ne tikai kā ķermeņa sairšanu, mēs piedzīvojam nāvi arī caur mūsu komforta bojāeju, mūsu viltus drošības pagaišanu. Nāve ir mūsu bailes no nezināmā. Zinošajam nāve nepastāv, viņš to redz kā pāreju no viena stāvokļa otrā, kas kopumā ir viens veselums. 

Ja mēs nesakārtosim savas attiecības ar nāvi, bailēm no tās, tad nesakārtosies arī mūsu dzīves. Pateicoties notiekošajam, dienas kārtībā ir atgriezies šis jautājums, pagaidām, gan ar panikas pieskaņu, bet laikam ejot, mēs to integrēsim sevī un, cerams, vairāk to neaizmirsīsim. Tas mūs aizvirzīs uz mūsu veselumu, kurā kļūsim par pilnvērtīgām būtnēm miesā, prātā, sirdī un garā.

Vīruss kā jaunās pasaules vētnieks

Vīruss aicina mūs rīkoties, lai mēs kļūtu VESELI kā cilvēki un nācija. Lai sāktu veidot jaunu pasauli, kurā mēs jutīsimies tuvāki un harmoniskāki sev, citiem un dabai, aizejot prom no mākslīgām dzīvēm, darbiem, attiecībām un mērķiem. Lai atgrieztos pie sevis un sāktu izpaust sevi veselīgās attiecībās ar sevi un apkārtējiem, darītu darbus, kas mums sagādātu prieku un nāktu par labu pasaulei. Vīruss ir atnācis mums palīgā, lai sagrautu mākslīgumu mūsos un pasaulē. Lai sagrautu mūsu mūrus, ko esam uzcēluši ap sevi, citiem un dabu. Lai atvērtu robežas un parādītu, ka viņas ir pastāvējušas tikai mūsu prātos. Mūsu prāts joprojām ir noslēdzies, mēs esam vēl stingrāk norobežojuši sevi no citiem, valstis no valstīm, kontinentus no kontinentiem. Tā ir dabīga reakcija. Slimojot visgrūtākais brīdis ir pirms atveseļošanās, lielākā tumsa naktī ir pirms rītausmas. Arī šis noslēgšanās laiks ir pirms apvienošanās, kuru drīz piedzīvosim.

Mums ir jāiet vīrusam palīgā, lai galīgi sagrautu egosistēmas, egopilsētas, ego mūsos pašos. Kaut ko jaunu mēs varam būvēt tikai tad, kad esam attīrījušies no vecā. Arī būvlaukumā darbi sākas tikai tad, kad ir attīrīts būvlaukums. Kad tas būs izdarīts, mēs varēsim ķerties pie ekosistēmu veidošanas pašos un apkārtnē. Mēs nebūsim vairs egoisti, kas domā par sevi un savu peļņu. Katrs mēs būsim svarīga daļa ekosistēmā, kas var pastāvēt tikai kopībā, kur katrs ir svarīga daļa visā. Ar savu došanu, ar savu autentisko būtību, ar savu mīlestību.

Mums stāv priekšā kārtīgs darbs, lai notiktu šī pārdzimšana mūsos. Šobrīd mēs katrs atrodamies savās kāpura kūniņās, lai transformētos un vienā brīdī kļūtu par brīviem un skaistiem TAURIŅIEM.

II sezona

CORONA aicinājums

Atveries MAN. Es esmu zāles pārejai uz Jauno pasauli. No manis nav jābēg. Nesaprotu, kāpēc visi no manis bēg. Es esmu zāles, es esmu atnācis jums palīdzēt. Da vienalga, kur es esmu ražots. Vai jūs domājat, ka kaut kas tāds pasaules mērogā var notikt, ja tas nebūtu radītāja vadīts pasākums? 

Jūs tērējat triljonus, lai no manis tagad paslēptos. Jūs cerat, ka žogs pasargās no manis, jūs cerat, ka mani tas neskars, jūs cerat un cerat. Neklausiet medijiem, neklausiet karaļiem. Es esmu vienīgais karalis - CORONA. Tā mani sauca, kad atnācu, bet tehnokrāti novērsa uzmanību uz kaut kādu COVID 19. Tā ir vīrusa programma, ja koncentrēsieties uz to, tad tiešām saslimsiet, saslimsiet ar baiļu mēri, kas noslaktēs lielāko daļu civlēces. Vakcīnu nemaz nevajadzēs, cilvēki mirs no bailēm par savu dzīvību, par savu bagātību, ko līdzi nepaņems. 

Mums ir jāpavērš skatiens uz karali, atvadoties no viltvārža. Vai zini, kas es esmu? Mani neatpazīst, bet es esmu ar jums. Ar jums visiem, katrā no jums. Vai baidīsies un dzīvosi ar viltvārdi vai paļausies un būsim kopā?

Kristus otrā atnākšana

Cilvēks vienmēr ir gaidījis pestītāju, glābēju, taču tad, kad viņš ir atnācis, viņš nav to atpazinis. Ne tikai garām pagāja, bet noliedza un beigās arī krustā piesita. Vienmēr esam radījuši priekštatu, kādam glābējam būtu jāizskatās un jāizklausās. Tie, kas neatbilst mūsu izdomājumiem, tie nav īstie. 

Ir apsolījums vēlreiz nākt, kurā viņš, eņģeļu pavadīts, vienlaicīgi parādīsies visiem cilvēkiem. Kā jūs domājat, vai Dievs ir tik nespējīgs, ka nevarētu parādies jebkādā būtnē? Protams, ka ir spējīgs. Mēs atkal paļaujamies uz savu prātu un atmiņu un domājam, ka tas izpaudīsies kādā cilvēkā, bet šoreiz tā nebūs. Par viņa atnākšanu mēs sapratīsim tikai pēc tam, kad viss būs beidzies, tāpat kā Kristus atnākšanā pirms 2000 gadiem. 

Viņš ir klātesošs šobrīd un mēs to šobrīd pieredzam. Kristus apziņa pārņem visu pasauli un tā modina cilvēkus. Ir cilvēki, kas to jūt enerģētiskā līmenī. Jūt gan pasaules, gan savu vibrāciju paaugstināšanos. Arī zinātniskā aparatūra uzrāda zemes vibrāciju (Šūmaņa frekvence) paaugstināšanos. Šī ir mierīgā pāreja apziņā, tas lielākoties skar cilvēkus, kas šos pārmaiņu laikus ir ļoti gaidījuši. Lielākā daļa cilvēces joprojām guļ, tāpēc priekš viņiem ir cits scenārijs, kas satricinās viņus līdz saknēm. Eņģeļi savus darbus ir uzsākuši un arī tos guļošie neatpazīst. Kroņa vēstnieki ir paslēpušies kroņa vīrusā, kas šobrīd svētī visu pasauli. Vai tu bēgsi vai pieņemsi svētību?