Ēzelīši burkānos
Ēzelīšus var uzpirkt, kaut tie ir prātīgi. Ja vēl viņus pamērdē, tad viņi ir gatavi burkāna dēļ doties kaut bezgalīgā ceļojumā. Tad viņi ir gatavi atkāpties no saviem principiem un gudrības.
Šī analoģija ir attiecināma uz šo laiku. Uz mums izdara spiedienu kļūt par šiem ēzelīšiem, kas gatavi bezgalīgai dzīvei pandēmijas apstākļos. Ja mēs apzinātos šo garo ceļu un to, ko pa ceļam piedzīvosim, mēs nespertu ne soli. Bet mūsu mērdēšana un burkānu piesolīšana liek katram no mums pakļauties burkāna vilinājuma. Tā mēs speram soli pa solim, burkāns tiek piemērots pēc vajadzības. Vienam atkarība ir ceļošana, citam vājprātīga patērēšana, citam bērnu nomešana no sevis, lai mācās skolās klātienē. Lielākai daļai tie ir ienākumi, lai varētu iepirkties pārtikas veikalos.
Tā tiek atrasti burkāni, kas der ikvienam. Pārdodās mūziķi, pārdodās skolotāji un ārsti, pārdodās uzņēmēji un milzīgā ierēdņu un amatpersonu armija. Soli pa solim tiek sagrauta pašapziņa, gods un drosme. Ēzelīši tuvojās kraujai, bet vai vērts vairs ir atgriezties? Tik tālu ceļu jau nogājām un burkāns vēl ir priekšā.