Pārpilnības rags
Aizvien vairāk cilvēku aptver, ka līdzšinējais sabiedrības un nācijas attīstības vektors ved uz iznīcību. Ļoti skaidri to pieredzam pēdējo 2 gadu laikā, bet, ja vērīgi skatāmies, tad šī politika un ideoloģija Latvijā tiek veidota jau gadus 30, bet pasaulē vismaz 100, ja ne tūkstošus. Kā bija, tā bija, tā bija mācībstunda lielākam vairumam no mums. Ko darīt tālāk, ar ko sākt? Info telpā jau sāk parādīties pieprasījums pēc vizionāriem, stratēģiem, kas spētu piedāvāt alternatīvu līdzšinējam patērētāju modelim. Un tāds ir, tāds vienmēr ir bijis. Arī cilvēku vairākums varētu vienoties par tādām vērtībām kā miers, brīvība, labklājība. Tas, kamdēļ tas nav bijis iespējams, ir cilvēku nošķirtība vienam no otra. Labklājību (ne tikai materiālo) nevar uzbūvēt esot nošķirtam no pārējiem, miers nav klātesošs, jo šajā sadalītībā katram ir jāaizstāv savas pozīcijas un robežas, brīvība nav iespējama, jo esam sapinušies šajos materiālisma un egoisma žņaugos. Šī sadalītība ir radījusi situāciju, kurā mums jāraujās melnām mutēm, lai aprūpētu sevi un savu ģimeni, lai katrs iegādātos to, ar ko varētu dalīties. Mums nav laika sev, saviem tuvajiem, bērniem. Šajā skrējienā arī bērni izaug par tādiem pašiem skrējējiem un iznīcības skrējiens turpinās.
Mēs visi varam piedzīvot laimīgāku pasauli, kurā dzīvo laimīgi cilvēki, jo viņiem vairs nav jāvergo. Ēdiens, apģērbs un miteklis ir cilvēka pamatvajadzības un tās ir pieejamas par brīvu. Arī enerģija, kas darbina visas palīgierīces, ir par brīvu. Tas ir kļuvis iespējams, jo nav vairs jārauš sev, esmu nodrošināts uz visu mūžu. Tas ir iespējams, jo nav vairs jāizvēlas labāk apmaksātās profesijas, bet es varu darīt un radīt to, ko es mīlu. Kad es daru to, ko mīlu, es vēlos ar to dalīties. Par brīvu, jo man nav vairs vajadzības sevi nodrošināt un apdrošināt. Vienam patīk audzēt radīt dārzus, caur šo daudzi saņem ne tikai ēdienu, bet arī dziedinājumu. Otram patīk šūt un tiek radīti daudzi sirdi sildoši apģērbi. Trešam patīk konstruēt vai izgudrot. Tā pasaule top pilna ar mīlestību. Šajā kopējā radīšanā cilvēce piedzīvo tādu labklājību, kas nav iedomājama ar šodienas prātu. Pasaule ir pārpilna ar visu, kas cilvēkam vajadzīgs un tas rada apstākļus, kur cilvēkiem vairs nav jāstrādā, viņiem atliek tikai radīt un dāvināt.
Cilvēkam piedzimstot tiek darīts viss, lai varētu izpausties katra cilvēkbērna būtība un sūtība. Katrs var iet sevis izvēlēto ceļu, jo pasaulē valda brīvība, miers un labklājība. To tagad var atļauties ikviens cilvēks uz šīs zemeslodes, jo dzīvojam kā pārpilnības ragā.
Skatupunkts, kas mainīs pasauli
Pa lielam, ir 2 skatu punkti, kā redzēt pasauli un sevi tajā. Pirmajā variantā redzu sevi kā atrautu no pasaules, kas ir liela, bet es maziņš. Tas rada manī bailes no lielā, nezināmā, kas var nodarīt man pāri. No tā izriet aizsargāšanās, nodrošināšanās, apdrošināšanās, lai kaut kā sevi drošinātu un pasargātu. Šajā pasaules sajūtā bieži rodās dusmas, jo nenotiek tā, kā es vēlos. Šajā pasaulē nenovīdība, skaudība ir daļa no dzīves, jo kādam vienmēr vairāk, daudziem, manuprāt, nepelnīti. Šajā pasaulē daudz atriebību un karu, jo ja nebūšu karojošs un atriebīgs, pasaule mani aprīs.
Pirmajā variantā es redzu sevi pasaulē, kā atrautu no tās. Otrajā variantā es pasauli izjūtu kā sevi, pasaule ir manī nevis es pasaulē, es esmu šīs pasaules radītājs un piedzīvotājs vienlaicīgi. Pasaule ir mans spogulis, kas parāda, kas es esmu. Vai šajā skatu punktā ir iespējami kari un atriebības? Kā es sev varu atriebties un nodarīt pāri? Vai es varu kādam ko atņemt un ar kaut ko nedalīties? Vai ir iespējams no sevis baidīties? Vai ir iespējams uz sevi dusmoties? Vai ir iespējams ko vispār nepieņemt šajā pasaulē? Šajā pasaulē es esmu tik liels kā visums. Mazais punduris ir pārvērties gara milzī. Skatos un brīnos, kā pasaule ir mainījusies.
Jaunā cilvēce, kas dzimst
Esmu pārdzimis, pārtapis. Un ir sajūta, ka caur šo pieredzi šobrīd iet ļoti daudz cilvēku visā pasaulē. Varētu teikt, ka notiek jaunas cilvēces dzimšana, caur to arī pasaules. Šī dzimšana notiek no augšas, notiek savienošanās ar dvēseli, savas mūžības atcerēšanās. Šis process nav vienkāršs un viegls, tas prasa daudzus iekšējos resursus, laiku un paļaušanos.
Skatoties ārējā pasaulē, škiet, ka esam piedzimšanas punktā, kurā sākas kontrakcijas vai tās drīzumā piedzīvosim. Piedzīvojam strupceļa sajūtu, jo dzīvot tā, kā dzīvojām, vairs nav iespējams, bet dzemde vēl nav atvērusies un tāpēc nekur vēl tālāk netiekam. Var rasties sajūtas, kurā izjūtam izteiktu bezcerību, iznīcību. Tā ir daļa no piedzimšanas procesa, ko esam jau piedzīvojuši mātes miesās.
Piedzimšana ir kaut kas starp dzīvību un nāvi. Vienā pusē mirstam, otrā dzimstam un otrādi. To nav iespējams pašam novadīt, izskaidrot, paredzēt. Pasaule sastingst, laiks apstājas, esi tikai tu un Dievs. Ja paļaujies un uzticies procesam, tad esi atbrīvotāks un mierīgāks, ar Dievpalīgu viss izdodas. Ja nepaļaujies, iestājas saspringums, kas apstādina procesu vai rada traumu.
Pēc piedzimšanas nekas nebeigsies, viss tikai sāksies. Mums būs jāiemācās no jauna staigāt, runāt, būt. Būt klātesošam savai jaunai būtībai un realitātei.
Kopienu pārvaldīta valsts
Pārfrāzējot Nīči, Valsts ir mirusi, bankrotējusi. Mediju varai un to sniegtai informācijai tic vairs tikai 10%, norāda jaunākā aptauja. Ir iestājusies mediju krīze un bankrots. Tiesu varai ticība ir samazinājusies dramatiski, ir iestājusies tiesu varas krīze un tuvojās bankrots arī šim varas pīlāram. Izpildvara un lēmējvara ir saauguši kā Siāmas dvīņi, nav vairs iespējams tos nošķirt. Ir iestājusies šo varu krīze un bankrots. Ja visi 4 varas pīlārī ir bankrotējuši, kas tad paliek pāri no demokrātiskas valsts iekārtas?
Nevar vairs atjaunot uzticību tam, kas pamatos ir izpuvis un sagrauts. Ir jāsāk stāsts no jauna, no cilvēku pārvaldītas valsts. Ar ko sākt, ar ko mēs varam vienoties? Vai varam vienoties ģimenē? Vai varam vienoties ar vēl kādām ģimenēm par kopējām vērtībām, sadarbību, vienlīdzību, iesaistīšanos labā kopābūšanā? Ja to varam, tad kopiena ir izveidojusies. Viena no daudzām, kas var uzņemties atbildību par sevi un kopā ar citām kopienām Latvijā sākt pārvaldīt šo vietu, atbalstīt viens otru pārticības un labklājības veidošanā. Tam vairs nevajag vēlēšanas, tam vajag tikai vienošanos, jaunu koplīgumu.
Jaunā pasaule, kas dzimst caur katru no mums
Ir naivi cerēt, ka iestāsies jauns laikmets, kas mūs izglābs no vecā “ļaunā” laikmeta skavām. Pirms jebkas materializējās ārējā pasaulē, tas sākotnēji briest iekšējā pasaulē. Ja manī nav dzimusi cilvēcība, mīlestība, miers, brīvība, tad neko tādu es nevarēšu pieredzēt ārējā pasaulē. Tad ta viegla formula, varētu nodomāt, bet, kad mēģinu rast mieru sevī, nav tik vienkārši, jo manī karo - prāts ar sirdi, sievišķais ar vīrišķo, šķietami labais ar šķietami slikto. Šī cīņa ir bezgalīga, kamēr kādam veltu vairāk uzmanības, kamēr neiestājas līdzsvars starp pusēm, kurā tu pieredzi, ka neesi ne viens, ne otrs, tik novērotājs kosmiskai saspēlei dualitātes ietvaros.
Arī karš, kas norisinās jau vairākus gadu desmitus vai simtus, karš, kas tik uzskatāmi ir redzams jau divus gadus un tiem, kas neredzēja iepriekšējos, ir atvērta fronte ar raķetēm un šautenēm. Kara propoganda dara savu un liek cilvēkam šķietami izvēlēties starp diviem ļaunumiem. Tad nu atkal ir pagalītes ugunskuram, lai tas koši var degt un plaukt. Kamēr nespēsim izlīgt ar sievieti un vīrieti sevī, tikmēr kari turpināsies. Kad varēsim, tad atgūsim mieru un brīvību, sākotnēji sevī, pēc tam arī ārējā pasaulē. Tā nemanot iestāsies Jaunā pasaule, kuru paši būsim dzemdinājuši.
Jaunas pasaules dzimšana
Daudzi cilvēki alkst jau dzīvot jaunā pasaulē, tā, kas cilvēcīgāka, dabiskāka, brīvāka, mierīgāka, taču nezin, kad tas varētu notikt, tik cerība un ticība. Taču ir veids, kā šī jaunā pasaule ienāk tavā dzīvē. Jāsaka, ka vienlaicīgi tas nenotiek ar visiem, ar katru savā laikā un vietā.
Apziņa ir viena, esoša visur un vienmēr, taču apziņu var sadalīt arī līmeņos vai stāvos. Arī mūsu individuālā apziņa klīst starp stāviem un telpām tajos. Atrodoties 3. stāvā, mēs apzināmies visu šo stāvu, papildus mums ir pieeja arī 1. un 2. stāvam, bet nav pieejas augstākiem stāviem. Manai apziņai nokļūstot augstākā līmenī, paverās pilnīgi jauni apvāršņi, cits skats uz pasauli, pieeja citādai apziņas struktūrai. Pati apziņa ir šī daudzstāvu ēka.
Pēc būtības Jaunā pasaule jau pastāv, tā tik vēl nav pastāvoša manā vai tavā apziņā, taču pieeja tai ir jebkurā brīdī. Sākumā Jaunās pasaules veidols, sajūtas uzzibsnī, rodas manā individuālā apziņā, es sajūtu tās ietvaru, enerģētiku vai redzu to. Notiek sava veida fiksācija. Kaut kādā ziņā mana saskarsme ar augstāku struktūru jau ir izmainījusi mani, es savā veidā sāku sevi identificēt ar to, tiekties pēc šīs augstākās struktūras. Tad es apzināti vai neapzināti pāreju Radītāja fāzē, kas rada, šo nākamo, augstākas kārtības struktūru, stāstu manī. Šajā radīšanas fāzē es mazinu savu uzmanību uz iepriekšējo pasauli un struktūru un aizvien vairāk atrodos augstākā struktūrā un vibrācijās. Vienā brīdī mana apziņa jau ir pārsniegusi zemāko struktūru un es vairs neatrodos vecajā pasaulē, vecajā sistēmā. Tad jau es esmu spējīgs apzināti iedarboties uz zemāko struktūru no augstākas kārtības līmeņa, kā arī apziņā esmu spējīgs integrēt visus iepriekšējos līmeņus un pasaules sevī.
Šis ir cilvēka evolucionārais solis un ceļš, ko piedzīvojam pārvietojoties starp apziņas stāviem, līdz beigās sasniedzam augšējo stāvu un visa vienotību. Kas būs tālāk? To nevar vēl aptvert.
Zeme ir atmodusies
Zeme ir atmodusies no sava ilūziju miega. Arī mēs, kā Zemes Mātes bērni, jūtam šīs celšanās vibrācijas un miglas vāli pamazām izzūd. Mēs bijām daļa no Mātes sapņa, kurā sapņojām par sasniegumiem, panākumiem, veiksmi un bagātībām. Tagad Zeme ir modusies un viņa modina arī mūs. “Mostieties, mani bērni, jūs neesat pilsoņi, jūs neesat ierobežotas personas, jūs esat manas gaismiņas, mani bumbulīši, brīvi cilvēki, kam nevienam vairs nav jāvergo un jāpakļaujās. Paļaujieties uz mani, es jūs pabarošu un aprūpēšu.”
Cilvēki pamostas, izberzē savas miegainās ačteles un tver pēc brīva gaisa malka. Tas tagad smaržo savādāk. Tu iesmaržo prieku un brīvību, tu iesmaržo mīlestību. Tas mūs atmodina un sapurina galīgi, mēs esam gatavi un modri piedzīvot to, ko Zemes Māte mums ir sarūpējusi. Viņa noteikti vairs neļaus mums ieslīgt šajā ilūziju miegā, viņa skubinās mūs izbaudīt viņas jauno valstību. Viņa vairs nebūs prece un resurss, kuru patērēt. Viņa ir mūsu māte, pamats mūsu ienākšanai šajā pasaulē. Caur viņu mēs iepazīstam arī savu tēvu, GARU, brīvo Garu, kura daļiņas mēs esam.
Savienojot šīs sākotnes sevī, caur tevi izdzīvojās dzīve visā savā krāšņumā, Gars un Daba ir daļa no tevis, tu esi liecinieks šim radīšanas aktam. Tu esi balanss šiem galiem, tu esi centrs, kur satiekās mūžība un laicīgais, tumsa un gaisma, vīrišķais un sievišķais.
Ir dzimusi jauna pasaule
Followers / Sekotāji
Sekotāju paaudzes piedzīvo savu kulmināciju. Jau daudzus gadsimtus esam spiesti sekot kādam, lai izdzīvotu dažādās sabiedrībās. Bija laiki, kad bija jāseko kristietībai, jo pretējā gadījumā nevarēji vairs tirgoties, nopelnīt. Bija laiki, kad bija jāseko komunismam, kaut ārēji, jo bez tā arī nebija iespēju ieņemt vēlamo amatu, iegūt vēlamo statusu, saņemt pienācīgu atalgojumu. Šobrīd sekojam dažādām juridiskām fikcijām, pat valsts ir kļuvusi par fikciju - juridisku personu un mēs paši par citu fikciju - fizisku personu. Šīs fikcijas dabā nepastāv, tik papīru pasaulē, bet mūsu ticība šai ilūzijai neļauj izpausties mūsu cilvēcīgai būtībai un sūtībai. Arī virtuālā pasaule, kur tiek zagta cilvēku uzmanība, ir pilna ar iespējām kādam sekot.
2000 gadus sekodami Kristum, neviens par tādu nav kļuvis. Neviens nav kļuvis par vēl vienu Budu jau 2500 gadus. Neviens nekļūs par to, par ko teorētiski zinās līdz pēdējai detaļai, jo šis ceļš tiek piedzīvots prātā. Piedzīvot tu vari tikai tad, kad tava sirds saslēdzas ar dzīves plūsmu. Tad cilvēks kļūst par dzīvu cilvēku, kas sāk piedzīvot dievišķo plānu. Šādu dzīvu cilvēku klātbūtnē tu vari piedzīvot kādu daļu no šīs plūsmas, bet, lai piedzīvotu to pilnā mērā, tev ir jāiet savs ceļš, kas nebūs vairs atkārtojams un atdarināms.
Ir pienācis laiks beigt sekot reliģijām, ideoloģijām, politikām, visām mākslīgām programmām, ar ko pilni ir mūsu prāti. Mums ir jāveido skolas, kas aicina nevis sekot kārtībām un programmām, bet radīt savu kārtību un programmu. Tas aizvedīs pie jaunas pasaules, kurā mēs visi sāksim piedzīvot dzīvi tās krāšņumā. Mēs būsim viedi un mīloši. Mēs būsim kā Kristus, Buda un citi dzīvi cilvēki. Mēs būsim apgaismoti. Mēs būsim Dievcilvēki.
Nesekojiet kādam, sekojiet sev! Vērsiet uzmanību sevī, sajūtiet, ko vēlas jūsu sirds un sākiet sekot šiem impulsiem, kas uzvedīs jūs uz sava ceļa. Ja kāds gribēs jums sekot, dzeniet viņus prom, katram savs ceļš ejams.
Tava pārdzimšana
Krīze, kurā atrodāmies ir unikāla. No vienas puses viņa ir izraisīta mākslīgi, lai atkal pasaulē pārdalītu resursus, bet no otras puses, ir kosmiski pārvaldīta, lai cilvēki mostos un ietu ārā no vecā un brūkošā un spētu radīt jaunu platformu, uz kuras patverties, kad viss vienā brīdī nobruks. Nebūs nekā, ne skolu, ne veikala, ne naudas. Viss apstāsies uz neatgriešanos. Būsim klātesoši jaunā pasaulē.
Neviena transformācija nav viegla, tev sevi jādzemdē no jauna, tu fiziski, emocionāli un garīgi atkal esi klātesošs savā dzimšanā, pārradīšanā. No šāda skatu punkta krīze nevar būt mākslīga, bet kosmiski vadīta. Par labu tev, par labu tavai pārdzimšanai, par labu planētai. Arī planēta pārdzimst, tāpat kā tu. Jūs viens otram palīdzat atnākt. Solītā atnākšana notiks caur katru cilvēku. Atnākšana nebūs ārpusē, caur kādu cilvēku, tā būs katrā no mums. Mēs piedzīvosim dievišķo atnākšanu katrs sevī. Tā būs mūsu personīgā pieredze. Šis ir viens no ceļiem, kurus pieredzēt, bet vari doties arī tur, kur tevi aicina tās saucamās “valdības”, tā saucamie “zinātnieki”, tā saucamie “mediji” un “eksperti”.
Dzimst jauna pasaule
Runā, ka visums ir radies lielā sprādziena rezultātā. Dzima zvaigznes un planētas. Viss uz šīs pasaules ir enerģija (apziņa) un to nav iespējams ne iznīcināt, ne radīt. Tā bija arī pirms sprādziena, tas tikai sakārtoja pasauli pa jaunam. Defragmentāja. Pirms sprādziena ir jūtams enerģijas sabiezējums, šķiet, ka gaiss kļūst par ne-gaisu. Kad dzimst bērns, kad viņš izsprāgst pasaulē, enerģijas darbojas līdzīgi. Nav tā, ka bērns dzimst no nekā. Enerģija defragmentējas un sablīvējas pateicoties vairākiem kosmiskiem likumiem, viens no tādiem ir REZONANSES LIKUMS.
Šis ir laiks, kad šī briešanas sajūta ir klātesoša, mēs visi apzināti vai neapzināti jūtam, ka kaut kas notiks. Sēkla ir iesēta un radības ir neizbēgamas. Tuvojas lielais sprādziens, kas defragmentēs pasauli pa jaunam. Rezonanses likums noteiks to, kur tu atradīsies pēc sprādziena. Tas nebūs gals nevienam, tas būs jauns sākums ikvienam. Ja tevi piesaista Jaunais laikmets, tu viņu piedzīvosi. Tāds ir BRĪVĀS GRIBAS LIKUMS. Ja vēlies turpināt pieredzēt 3D realitāti, tu to piedzīvosi. Tiesa, ne vairs uz šīs Zemes. Dzimst jauna zeme, jauna realitāte un dimensija.
Mums ir jāiemācās pārkāpt robežas
Uz zemes, dzīvojot valstīs, robežpārkāpējus soda, liekot tos cietumos, taču šī ir viena no svarīgākām prasmēm, ko mums būs jāiemācās šajā gadsimtā. Pirmo robežu, ko mēs pārkāpjam ir piedzimšana, mēs atnākam no citas pasaules un piedzimšana ir robežšķirtne. Mums, pirmkārt, ir jāapgūst šī mācībstunda, ka mēs pastāvam arī pirms fiziskā ķermeņa. Tas fundamentāli mainīs mūsu priekštatus par mums un to, kāpēc mēs esam šeit ieradušies. Tā nebūs vairs nejaušība, bet mūsu pašu atbildīgs lēmums, par kuru nevienu vairs nevainosim, bet uzņemsimies atbildību. Tas liks uzlūkot savādāk arī nāvi, no tās mēs iemācīsimies nebaidīties, tā nebūs vairs tabu, par ko labāk sabiedrībā neuzsākt sarunu. Visa dzīve paies briestot kārtējai robežu pārkāpšanai, kur mēs neizgaisīsim melnajā caurumā, bet turpināsim ceļu citā dimensijā un citā veidolā. Dzīves laikā mēs piedzīvosim daudzas mācībstundas, kur mēs mācīsimies pārkāpt savas prāta robežas, tās, ko mums ir iepotējuši vecāki, sabiedrība un visas tās institūcijas. Mēs pārkāpsim dimensiju robežas arī ķermenim dzīvam esot.
Tā pamazām izzudīs robežas starp tautībām, valstīm, reliģijām līdz nonāksim līdz atziņai, ka visi esam būtnes, kas piedzīvo iemiesošanos uz zemes, lai attīstītu savu apziņu un augtu dvēselē. Pazudīs robežas, izbeigsies kari. Zeme, cilvēki un citas dzīvās radības piedzīvos miera, labklājības un sadarbības laikmetu.
0 punkts
Šobrīd atrodamies 0 punktā, kur Vecā pasaule ir noslaucīta un dzimst Jauna pasaule. Tas, kāpēc mums šķiet, ka joprojām atrodamies Vecā pasaulē, esam mēs paši. Mūsu vecā domāšana, paradumi, tikumi, vērtības. Tā kā dzīvojam pa vecam, tad šīm izpausmēm mūsos joprojām ir inerce un tā ir 3D fizika - kustībā esošām lietām ir nepieciešams laiks, lai apstātos. Šobrīd Jaunā Zemes matrice ir gatava jaunām domformām un šeit vairs nevalda tikai klasiskie fizikas likumi. Jaunā matrice ir kvantu matrice. Lietas materializējās ātri, atliek tik padomāt, veikt nodomu, lai šī programma jau sāktu darboties. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ko mēs šobrīd domājam un runājam, kā mēs programmējam jauno realitāti. Tāpēc ir tik svarīgi pārstāt domāt pa vecam, dzīvot vecos likumos un tikumos, dāļāt savu vērtīgo enerģiju Vecai pasaulei, kas vairs nepastāv. Tāpēc šobrīd atrodamies izolācijās, lai labāk to sajustu, lai neturpinātu stutēt Veco pasauli un spētu aizvien vairāk sajust Jauno pasauli, kas ir jau klātesoša. Tu pats esi barometrs tam, kādu pasauli šobrīd piedzīvo.
Vai tu gribi ieiet Jaunā pasaulē šodien?
Par Jauno pasauli man ir daudz stāstu. Tā ir Miera vieta, kur tu vari būt tu pats. Bez maskām, lomām un pienākumiem. Brīvs cilvēks, kas dara, ko grib un iet, kur grib, atceroties, ka mūsu brīvība ir iespējama līdz otra brīvībai.
Jaunajā pasaulē var iekļūt vienkārši - atstāj savas maskas, lomas, pasi pie tās ieejas vārtiem. Pasaki, ka tu esi cilvēks un pievienojies. Tu, iespējams, pirmo reizi sajutīsi, ko nozīmē patiesa brīvība, arī gaiss būs kļuvis brīvāks.
Tu vairs nebūsi vergs, tu būsi cilvēks. Tu vairs nebūsi pilsonis, tu būsi cilvēks. Tu vairs nebūsi fiziska vai juridiska persona, tu būsi cilvēks. Tu nebūsi ne ierēdnis, ne politiķis, ne uzņēmējs, ne darbinieks, tu būsi un paliksi cilvēks.
Tev vairs nebūs pienākumu, tev būs tikai tiesības, tiesības būt brīvam cilvēkam, kas dzīvo pasaulē ar citiem brīviem cilvēkiem. Arī ar dzīvniekiem un putniem, kas ir mūsu brāļi un māsas. Daba ir mūsu māte, kuras klēpī būsim laimīgi.
Ko darīsi?
Bezrobežība
Mēs varam piekļūt bezgalīgiem resursiem, kas dos mums milzīgu enerģiju ikdienā un ideju pārpilnību ar ko dalīties vai ko materializēt. Šī enerģija mums ļaus piedzīvot pārticību un laimību. Cik jūs būtu gatavi maksāt, lai piekļūtu šiem resursiem? Tie, principā, ir par brīvu, taču, lai tiem piekļūtu, arī jums ir jākļūst brīvi pieejamiem.
Šobrīd lielākā daļa tēlojam konkrētu personāžu un patērējam milzīgus resursus tā uzturēšanā. Mēs paši esam novilkuši robežas, noteikdami, kas ir mans un kas ir citu. Mēs esam norobežojušies no pasaules visos iespējamos veidos un brīnamies, kāpēc mums nav resursu dzīvošanai. Izdzīvošanai pietiek, bet patiesai dzīvošanai nē. Arī ciemiem, pilsētām, valstīm pietrūkst resursu, jo arī tur ir noliktas robežas un viss atzīmēts ar “mans” un “tavs”. Viss brīvi pieejamais ir cīņas objekts, ko iegūt savā īpašumā.
Lai piekļūtu bezgalīgiem resursiem, mums ir jākļūst svabadiem no šīs ideoloģijas, kas mūs paverdzina un padara nebrīvus. Mums ir jākļūst atvērtiem un gataviem dalīties kaut ar pēdējo, kas mums ir. Tajā brīdī mēs atbrīvosim vietu sevī, lai milzīgais iespēju okeāns varētu mūsos ieplūst. Ja varēsim noturēties neko nepieturot, tad mēs būsim paši bagātākie cilvēki visumā. Mums piederēs viss.
Jaunā sabiedrība top ap vērtībām, vecā smok naudas varā
Vergturība Vecā pasaulē iespējama dēļ galvenās reliģijas - NAUDAS. Ir cilvēki, kas pārvalda naudas mehānismus, viņiem ir tik daudz naudas, ka var nopirkt visas valdības un valstis. Šie varas uzurpējušies starpnieki ir uzpērkami un maināmi. Ja kāds tiek pieķerts, kas sistēmā gandrīz ir neiespējami, jo roka roku mazgā, vietā tiks ielikts cits. Nauda nav problēma. Problēma ir mūsu balss atdošana naudas īpašniekiem caur starpniekiem vēlēšanās, kamēr tas nemainīsies, mums nebūs ietekmes. Mēs joprojām būsim sadalīti nometnēs, valstīs, sarīdīti viens pret otru un beigās apspiesti un apklusināti. Arī karš naudas īpašniekiem nes milzīgu peļņu. Uz katru kataklizmu tie kļūst vēl bagātāki. Kapitālisms un demokrātija mūs dzen uz iznīcību. Ja mūsu dievs būs nauda un peļņa, tad mūs varēs nopirkt ar glamūrīgas dzīves ilūziju, kurā mums jāpārspēj vienam otru ar auto, māju vai partneri. Mēs būsim tam visam gatavi ņemt kredītus un pēc tam vergot darbos, kas mums patiesībā riebjas.
Jaunā sabiedrība veidosies ap vērtībām. Vairs nebūs naudas varas, jo nebūs varas kā tādas. Cilvēki noteiktās sabiedrībās vienosies ap noteiktām vērtībām. Nebūs arī vairs robežu un valstu. Mēs varēsim izvēlēties jebkuru dzīves vietu jebkurā zemes malā, kurā mēs jūtamies komfortā. Mēs varēsim izvēlēties sev apkārt cilvēkus ar kuriem sakrīt mūsu vērtības. Cilvēku vidū parādīsies dabas daudzveidība, būs miljoniem dažādu mazu sabiedrību, kur katrs varēs atrast savus gara radiniekus ar kuriem kopā rezonēt, kur visi jautājumi tiks izlemti starp cilvēkiem. Bez starpniecības un vergturiem. Mēs būsim bagāti, jo zemes resursi atgriezīsies pie cilvēkiem. Visi zemes resursi piederēs cilvēkiem. Mēs būsim pārtikuši un dzīvosim labklājībā. Mēs rīkosimies ilgtspējīgi, zeme plauks un ziedēs. Cilvēks un cilvēce plauks un ziedēs kopā ar ZEMI un dabu.
Zināšanas kā nasta
Tavas zināšanas, tavi akadēmiskie grādi nosaka tavas profesionālās pozīcijas zemes dzīvē, taču garīgā pasaulē ir otrādi. Kāds gudrais reiz teica: “Es zinu tikai to, ka neko nezinu.” Tavs viedoklis par visu nenorāda uz tavām zināšanām, gudrība, viedums slēpjas atvērtībā pret jebkuru iespējamību. Tavs fanātisms kādās zināšanās, vai tā būtu zinātne vai reliģija, norāda uz tavu aprobežotību, tavu pieķeršanos kaut kam, lai tu justos drošībā. Šādi tu sāc iet maldu ceļu un vienā brīdī nonāc konfliktā ar sevi un pasauli. Šādi tev arvien vairāk ir jāaizstāv sava pozīcija, lai nesabruktu tavs kāršu namiņš. Šādi sākās kari un jebkura cita naidīga izpausme pasaulē.
Ejot savu ceļu, zināšanas, prakses, skolotāji tev kādu brīdi palīdzēja, bet pienāk brīdis, kad tev jāapšauba jebkas, ko esi zinājis, citādi tas tavā turpmākā ceļā kļūs par apgrūtinājumu. Šī brīža notikumi pasaulē to skaidri ilustrē, prāts ir apjucis, visapkārt notiekošais nonāk krasā pretrunā ar to, ko esam zinājuši, ekonomisti, finansisti, politiķi nesaprot, kas notiek un mēģina brūkošo namiņu stutēt ar vecām zināšanām un metodēm.
Šis ir izcils brīdis, lai atmestu visu lieko bez kā tu turpmāk vari izdzīvot. Tās būs visas tavas zināšanas par pasauli, kādu to esi apguvis skolās, sociumā, tās būs visas tavas zināšanas par sevi, kā cilvēku sabiedrībā, tavi uzskati par sevi, kā latvieti vai krievu, direktoru vai pavāru. Arī tavs patriotisms jau ir kļuvis par šķērsli cilvēces apvienošanai un robežu atvienošanai. Šī ir tava izvēle šobrīd, tikt ieslēgtam vēl ciešākās robežās, kurā valdīs totalitāra kārtība vai izkļūt no šī prāta cietuma, kurā paši vien sevi esam ieslodzījuši.
Kā es turpmāk uzticēšos...?
Kā es turpmāk uzticēšos ziņu kanāliem, portāliem, kas izrādījās nemaz nav tik neatkarīgi un pārstāv varas un korporāciju intereses?
Kā es turpmāk uzticēšos ārstiem, kas no manis slēpj patiesībā notiekošo un kalpo varai un naudai?
Kā es turpmāk uzticēšos skolām, kas mūs ir padarījušas nespējīgus domāt un mūs ir kļuvis tik viegli apmānīt pat globālā mērogā?
Kā es turpmāk uzticēšos lauksaimniekiem, kas pārstāv lielo ķīmijas korporāciju intereses padarīt mūs atkarīgus un slimus?
Kā es turpmāk uzticēšos jebkurai varai, kas paņem manu balsi, bet nepārstāv mani?
Kā es turpmāk uzticēšos savam prātam, kas to visu pieļāva, pieņēma un atbalstīja?
NEKĀ!
Visa pasaule, viss bizness, visa izglītība, visa medicīna, visas valstis ir uzceltas ap mūsu prātu. Visa vara pārstāv prāta vērtības un tās ir atmaskotas. Mēs turpmāk varam paļauties tikai uz savu sirds balsi, sirdsapziņu un intuīciju.
Mēs šobrīd atrodamies pie vārtiem Jaunai pasaulei. Tu Vari izvēlēties - piedzīvot prāta karu, palikt uz prāta drupām un piedzīvot prāta pasaules bojāeju vai pievienoties jaunai pasaulei, kas šobrīd dzimst, kur visiem cilvēkiem ir dota brīvība, kur viss balstās došanas mīlestībā, kur pasaulē valda miers. Šī ir izvēle par to, vai tev pieder NEKAS vai tev ir VISS!
Pēdējais KARŠ
Mēs esam ierauti karā jau vairākus gadu desmitus. Mums tikai šķiet, ka karam ir jānotiek frontāli, ar šautenēm. Milzīgas naudas summas un zinātnes sasniegumi virzās caur militāristu durvīm. Kara stratēģijas jau ir kļuvušas tik smalkas, ka mūsu skolotais (skalotais) prāts vairs neredz šīs nianses. Jau daudzus gadu desmitus pasaulē notiek informatīvais karš, kura mērķis ir atrofēt mūsu domāšanu. Šobrīd mēs pieredzam tā sekas. Šobrīd karotāji vairs jau nav karavīri, bet visa birokrātija un valdība ar Veselības ministriju priekšgalā. Vara pret tautu (Latvijas valdība kā marionetes). Ar mērķi pakļaut galīgi.
Informācija masu medijos par čipošanu un vakcināciju nav velta. Tā ir mūsu programmēšana. Ja mēs to pieņemsim un iztēlosimies, kā realitāti, tad tas sāks piepildīties. Pieļauju, ka martā pret šo iestājās lielākais vairums. Tad “karavīri” iedarbināja citus mehānismus un apstādināja ekonomiku, lai mēs sākam baidīties vēl vairāk, lai ieslēdzās izdzīvošanas instinkti. Pēc šādas mērdēšanas, jau gatavi padoties gūstā ir 50%. Plāni “karavīriem” ir vairāk kā vajag.
Tikai viņiem šķiet, ka viņi kaut ko vada un dara. Šis karš nav tikai zemes plānā. Tajā piedalās viss Universs. Šis karš, šī pāreja ir vajadzīga, lai cilvēki pamostos. Lai cilvēki sāktu ticēt sev un caur to arī otram. Mēs pamodīsimies un karš beigsies. Mēs paši nesapratīsim, kā mēs varējām tā iemigt, tik ilgi murgot. Cilvēce apvienosies, robežas un sienas atvienosies. Mums vairs nebūs par ko karot. Būs iestājies MIERA laikmets.
Pievienojies Jaunā Miera laikmeta cilvēkiem. Vieta atrodas ŠEIT.
Iegriez sevi BRĪVĪBĀ!
Brīvība ir substance, kas ir, tev piederīga, klātesoša jau kopš dzimšanas. Tu vari būt ielikts cietumā un justies brīvs un tu vari dzīvot pilī un justies kā cietumnieks. Tā ir tava brīvā griba un tavs viedums. Lai kļūtu brīvs, sākumā ir jāapzinās, ka tas ir iekšējs stāvoklis, ne ārējs. Tad, kad kļūsti brīvs, tad arī ārējā pasaule sāk atspoguļot tavu iekšējo sajūtu.
Dzīvojot brīvībā, mums vairāk nav vajadzīgi starpnieki, resursu privatizētāji, birokratizētāji, kas mūs vēlas ielvietot kādās kārtībās un normās. Mēs vairs neesam tur ierīmējami. Vairāk nedeliģēsim varu kādam, bet paņemsim to atpakaļ. Mēs esam BRĪVI!